Rīgas pagaidu administrācija nelems par pašvaldības līdzdalības izbeigšanu RNP  (9)

Viņaprāt, lēmums par šo jautājumu būs jāpieņem Rīgas domes nākamajam sasaukumam, kuru ievēlēs ārkārtas vēlēšanās 29. augustā.

Jau vēstīts par auditoru secināto, ka Rīgas domes līdzdalība RNP nav lietderīga un tā būtu jāizbeidz.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15. decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

"Opcijas ir vairākas un lēmumu par to, kā rīkoties, pieņems Rīgas dome. Šis process gan nekad nav ātrs, jo, piemēram, par bijušā "Lattelecom" privatizāciju valsts izšķīrās jau 2000. gadu sākumā, bet nekas joprojām nav noticis," pauda Grafs, norādot, ka lēmumu par dalību kapitālsabiedrībā noteikti pieņemšot jaunais sasaukums.

Vērtējot pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā, auditori norāda, ka, ņemot vērā tirgus dalībnieku skaitu nozarēs, kurās darbojas RNP, "nav pamata izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz šiem komercdarbības veidiem RNP veic komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu". Līdz ar to secināms, ka domes līdzdalība RNP nav pamatota.

Auditoru ieskatā, līdz kārtējā līdzdalības izvērtējuma veikšanai RNP ir jāveic darbības, kas veicina dzīvojamo māju pārvaldīšanas pienākumu nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai citai dzīvokļu īpašnieku kopības izraudzītai personai, kā rezultātā ar laiku līdzdalība RNP būtu jāizbeidz.

Auditā arī secināts, ka RNP netiek ievērots tās "sākotnējās izveidošanas terminētais raksturs", proti, RNP lomas saglabāšana tirgū un jo īpaši darbības paplašināšana esot pretrunā Privatizācijas likumā ietvertajam deleģējumam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam attiecībā uz publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā pieļaujamību.

"RNP vadīšana ar mērķi to ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt klientu skaitu, ir pretrunā arī Privatizācijas likuma regulējuma mērķim, jo RNP pārvaldīšanā esošo ēku skaitam būtu pakāpeniski jāsamazinās, šo funkciju arvien vairāk pārņemot privātajam sektoram," teiks audita kopsavilkumā.

Tā rezultātā auditorkompānija iesaka RNP veicināt un atbalstīt dzīvokļu īpašnieku biedrību veidošanu un kopsapulču sasaukšanu, lai iedzīvotāji varētu lemt par mājas pārvaldītāja nomaiņu.

"RNP darbībai būtu jābūt vērstai uz to, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu dzīvokļu īpašniekiem, padarot dzīvojamo māju pārvaldīšanas funkcijas pārņemšanu pēc iespējas vienkāršāku un efektīvāku," rosina kompānija.

RNP tika izveidots 2010. gadā un pilnībā pieder Rīgas domei. Uzņēmumu izveidoja, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības. RNP apsaimnieko 4200 ēkas, kurās pakalpojumus saņem gandrīz 170 000 klientu. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" dati. Finanšu dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav pieejami.