Pārmaksāts par pedagogu darbu koledžā, policijai iegādāts nevajadzīgs aprīkojums, atklāj VK  (35)

Tāpat visnotaļ negatīvs secinājums VK radies arī par iepirktajiem tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, proti, liela daļa Iekšlietu ministrijas (IeM) iegādātā tehniskā aprīkojuma ceļu satiksmes drošības uzlabošanai stāv noliktavu plauktos, un ļoti iespējams, ka tas nekad netiks izmantots, portālu "Delfi" informēja VK.

Valsts policijas koledžā VK revīzijā konstatējusi, ka, ņemot vērā būtiskos revīzijas apjoma ierobežojumus, kas izriet no Valsts policijas koledžas iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām, VK atteikusies sniegt atzinumu par to, vai finansējums Valsts policijas koledžas akadēmiskā personāla atlīdzībai 2019. gadā 620 708 eiro apmērā izlietots, ievērojot tiesību aktus.

Izlases veidā pārbaudot 11 pedagogiem noteikto atlīdzību, revidenti atklājuši prettiesisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu vismaz 8255 eiro apmērā. Turklāt VK norāda, ka situācija nav uzlabojusies kopš 2011. gada. Toreiz VK norādīja, ka Valsts policijas koledžā jānosaka kārtība, kā mainās pedagoga atlīdzība gadījumos, ja faktiski izpildītā slodze atšķiras no plānotās.

Pārbaudot 11 pedagogu atlīdzības atbilstību tiesību aktiem, VK revidenti konstatējuši, ka 2018./2019. studiju gada beigās šo pedagogu darba slodzes uzskaitē veikti labojumi. Faktiskā darba slodze nepamatoti palielināta ar vienu mērķi: sasniegt konkrētajam pedagogam apstiprināto darba slodzi, norāda VK.

Tādējādi pieciem izlasē iekļautajiem pedagogiem nepamatoti aprēķināts atalgojums kopumā 4887 eiro par darbu, kuru tie faktiski nav veikuši. Piemēram, Policijas tiesību katedras lektora gada darba slodzes kartē pieskaitīts par 173 stundām vairāk, nekā būtu jābūt mēnešu slodzes kopsummai.

VK skaidro, ka revidenti nav guvuši dokumentārus pierādījumus tam, ka mēnešu darba slodzes kartēs norādītā informācija bijusi kļūdaina un tādēļ nepieciešama korekcija. Revidentu ieskatā, 173 stundas ir vienkārši "pierakstītas" un līdz ar to pedagogam ir aprēķināts par 1906 eiro lielāks atalgojums, nekā faktiski pienāktos.

Arī citu triju izlasē iekļauto pedagogu darba slodzes kartēs uzrādītas faktiski nenotikušas nodarbības, un tāpēc nepamatoti aprēķināta atlīdzība 585 eiro apmērā. Piemēram, Tiesību zinātņu katedras docenta darba slodzes kartē par 2019. gada aprīli norādītas mācības "Kriminālprocesa aktualitātes", tomēr faktiski šīs mācības notikušas 2019. gada maijā un tās vadījis cits pedagogs, kas arī par to saņēmis atlīdzību, līdz ar to docentam nepamatoti aprēķināta atlīdzība 254 eiro apmērā.

Revīzijā konstatēti 44 gadījumi, kad izlasē iekļautie pedagogi nodarbību žurnālā nebija norādījuši, ka ir vadījuši lekcijas vai nodarbības, kas ieskaitītas viņu slodzē. Par šīm darba stundām nepamatoti aprēķināta darba samaksas kopsumma 2783 eiro apmērā, pauž VK.

11% no kopējā apmaksāto kontaktstundu apjoma veido konsultācijas, tomēr, pārbaudot izlasē iekļauto 11 pedagogu aizpildītās darba slodzes kartes par 2018./2019. gadu, revidenti nav varējuši iegūt dokumentārus pierādījumus tam, ka norādītās konsultācijas patiešām notikušas un vai par konsultācijām kopā aprēķinātā atlīdzība 5881 eiro apmērā ir pamatota.

Tāpat revīzijā VK darbinieki nav varējuši iegūt pierādījumus izlasē iekļauto pedagogu metodiskā darba stundu pamatotībai, par ko atalgojumā aprēķināti 16 874 eiro. Lai gan iekšlietu ministrs noteicis prasību pedagogiem līdz ar ikmēneša pedagoga darba slodzes karti iesniegt arī metodiskos materiālus vai to aprakstu, Valsts policijas koledžā šāda kārtība nav ieviesta un pamatojums no pedagogiem netiek prasīts, atklājusi VK.

"Šie revīzijā konstatētie piemēri nepārprotami liecina, ka Valsts policijas koledžā netiek veikta pareiza lekciju un nodarbību uzskaite, kā arī nav pietiekamas kontroles pār to. Ir pēdējais laiks Iekšlietu ministrijai un Valsts policijas koledžai novērst nepamatotu pedagoga darba slodzes uzskaiti un darba samaksas aprēķināšanu par faktiski nepadarītu darbu. Atteikums sniegt atzinumu norāda uz to, ka revidentiem vairākos aspektos pat nebija iespējams izvērtēt situāciju, un tas ir sliktākais secinājums par iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem," uzsvērusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Savukārt pievēršoties jautājumam par iegādāto tehnisko aprīkojumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, VK norāda triju gadu laikā – no 2017. gada līdz 2019. gadam, no valsts budžeta finansējuma ceļu satiksmes drošības uzlabošanai piešķirti 9,2 miljoni eiro, no kuriem 2019. gadā izlietoti 2,4 miljoni eiro – no valsts budžeta finansējuma 1,6 miljoni eiro un no OCTA finansējuma gandrīz 800 tūkstoši eiro.

Par šo naudu pirkti lāzera skeneri, kompaktās videokameras, rokas videoradari, dažādas kancelejas preces sabiedrību izglītojošiem pasākumiem, iegādāts pat bezpilota lidaparāts, tomēr liela daļa no iepirktajām ierīcēm netiek izmantotas nemaz vai arī nav lietošanas kārtībā.

Vienlaikus finansējuma trūkst, piemēram, vidējā ātruma kontroles radaru darbībai un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ir apdraudēta arī stacionāro radaru darbība.

Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam tika noteikts uzdevums: ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un arī smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, samazināt par 50%.

2017. gadā tika apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.–2020. gadam, kurā par vairāku pasākumu realizēšanu atbildība noteikta IeM padotībā esošajām iestādēm, galvenokārt Valsts policijai. IeM padotības iestādes pamatā atbildīgas par preventīviem ceļu satiksmes drošības pasākumiem, vienlaikus tām uzticēts īstenot vairākus pasākumus satiksmes dalībnieku izglītošanā un informēšanā.

Plānā paredzētie pasākumi tiek īstenoti no trim finansējuma avotiem: valsts budžeta līdzekļiem, valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) dividendēm un OCTA finansējuma. Revīzijā VK vērtējusi pasākumus, kas īstenoti no valsts budžeta finansējuma un OCTA finansējuma 2019. gadam.

Revīzijā konstatētie fakti, VK vērtējumā, rada neizpratni par dārgu tehnisko ierīču iegādēm un realitāti to izmantošanā. Par 513 175 eiro iegādāti pieci 3D lāzera skeneri, kas paredzēti satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitātes uzlabošanai. Ikdienā Valsts policija tos izmanto reti, pamatā – smagu ceļu satiksmes negadījumu dokumentēšanā, lai iegūtu papildu pierādījumus, norāda VK, papildinot, ka 3D skeneru izmantošana izrādās ir sarežģīta un, iespējams, nepieciešamas pat īpašas policistu apmācības darbam ar šo ierīci.

No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 219 eiro un kuras paredzētas piestiprināšanai pie policista apģērba, lai konfliktsituācijās vai kukuļdošanas brīdī veiktu videoierakstu, revīzijas laikā ekspluatācijā bijušas vien 18 videokameras. Turklāt arī tās vēl ne reizi nebija izmantotas Valsts policijas funkciju izpildē.

Savukārt par 5145 eiro iegādātais bezpilota lidaparāts, kuru izmantojot plānots uzlabot autopārvadājumu kontroli un nodrošināt ceļu satiksmes negadījuma vietas noformēšanu, līdz 2020. gada martam izmēģināts tikai testa režīmā. Valsts policijas funkciju izpildei tas nav izmantots ne reizi, jo tā lidošanu virs autoceļiem nepieļauj normatīvais regulējums, skaidro VK.

2018. gadā par 387 560 eiro iegādātajiem 40 rokas videoradariem 2019. gada 13. decembrī beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienā no Valsts policijas kārtības struktūrvienībām, ko revīzijas laikā apmeklēja revidenti, atklājies, ka rokas videoradars izmantots tikai testa režīmā, bet Valsts policijas funkciju izpildē nav lietots ne reizi.

Tāpat VK norāda, ka ik gadu vairāk nekā 200 000 eiro IeM padotības iestādes izlieto dažādu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem domātu preču iegādei, tai skaitā pildspalvām, krāsainajiem zīmuļiem, aplikāciju papīram, izglītojošām spēlēm, krāsojamajām grāmatām, autostāvvietas pulksteņiem, gaismu atstarojošiem priekšmetiem, gaisa atsvaidzinātājiem, no kuriem daļa gulst noliktavu plauktos.

Šādu preču krājumu papildināšanai izlietoti un vēl plānots izlietot no OCTA finansējuma 2019. un 2020. gadā papildus piešķirtos 243 tūkstošus eiro.

VK vērtējumā, iedzīvotāju izglītošana un informēšana, neapšaubāmi, ir svarīgs ceļu satiksmes drošības veicināšanas pasākums, tomēr turpmāk, gatavojot priekšlikumus dažādu pasākumu iekļaušanai Ceļu satiksmes drošības plānā, rūpīgi jāapsver nepieciešamība minētās preces iegādāties līdzšinējos apjomos.

VK IeM aicina vērtēt, vai no OCTA finansējuma sabiedrības izglītošanai un informēšanai ir nepieciešams novirzīt tik lielu finansējuma daļu tieši šim uzdevumam, ja citiem ceļu satiksmes uzraudzības pasākumiem finansējuma nepietiek.

VK arī norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējuma trūkuma dēļ kopš 2019. gada 1. oktobra netiek turpināta vidējā ātruma kontroles radaru darbība, kas iepriekš atzīta par veiksmīgu pilotprojektu. Gan Valsts policijas, gan IeM vadība vairākkārt publiski sniegusi informāciju, ka finansējuma trūkuma dēļ apdraudēta arī stacionāro radaru darbība.

"IeM sadarbībā ar citām par satiksmes drošību atbildīgajām institūcijām jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāmaina principi, pēc kādiem tiek izvērtēti ceļu satiksmes drošības pasākumi un to prioritāte. Tāpat ministrijai būtu jālemj, vai piešķirtais, bet ilglaicīgi neizlietotais izglītošanas pasākumu finansējums nav daudz vairāk nepieciešams citu, daudz svarīgāku pasākumu finansēšanai," atzinusi Krūmiņa.

VK revīzijā atklājusi, ka arī citām institūcijām – CSDD, Latvijas Valsts ceļi, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Autotransporta direkcija, Latvijas Automoto biedrība, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, kas ir iesaistītas ceļu satiksmes drošības pasākumu izpildē, no OCTA finansējuma dažādu iedzīvotājus izglītojošu un informējošu kampaņu organizēšanai laikā no 2017. gada līdz 2020. gadam piešķirti 2,44 miljoni, kas ir divas reizes lielāks finansējums, nekā šim mērķim minētajām iestādēm bija paredzēts piešķirt.