Izdienas pensijas nākotnē varētu būt nepanesams slogs valsts budžetam, bažīga Valsts kontrole  (337)

Nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensijas vai turpinot paplašināt to saņēmēju loku, nākotnē izdienas pensijas var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam, atzīmējusi revīzijas iestāde.

"VK jau vairākus gadus, veicot revīzijas, valsts augstākajām amatpersonām ir atgādinājusi, ka šī joma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. VK ieskatā, nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku, kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā," paudusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks arvien ticis paplašināts, to skaitā ir arī transporta darbinieki, tiesneši, prokurori, drošības iestāžu darbinieki, skaidro VK.

Tāpat VK norāda, ka izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu "nopelnītā" valsts vecuma pensija, liecina VK sniegtā informācija.

Tās veiktā datu analīze liecina, ka septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus.

Tā kā šī sistēma veidojusies vēsturiski vai arī panākot politisko atbalstu, pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība.

Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiesības uz izdienas pensiju arvien ir šīs iestādes iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem, norāda VK.

Šobrīd Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro, Ārlietu ministrijai nepilnu 53 miljonu eiro, KNAB 11,5 miljonu eiro, Kultūras ministrijai pusotra miljona eiro, Labklājības ministrijai 645 miljonu eiro, prokuratūrai 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.

VK uzsver, ka iestādēm jāturpina darbs pie visu izdienas pensiju nākotnes saistību apzināšanas, jo ir skaidrs, ka to apjoms kļūs vēl lielāks. VK arī turpmākajās revīzijās sola vērtēt šo aprēķinu atbilstību reālajai situācijai un par rezultātiem vērsīsies pie valsts atbildīgajām amatpersonām.

Jau ziņots, ka izdienas pensiju sistēma jau iepriekš no VK puses izpelnījusies skarbus vārdus – 2017. gada vidū kontrole norādīja, ka tās nav uzskatāmas par pensiju sistēmas un pensiju politikas sastāvdaļu, jo nav vienota kopskata un vienotas analīzes, kam tieši izdienas pensijas vajadzīgas un pēc kādiem nosacījumiem piešķiramas.