'Inficēšanās kontrolēta, tagad uzmanība ekonomikai' – ko lēmusi valdība (plkst. 17:00)  (138)

Valdība turpina vērīgi sekot līdzi Covid-19 izplatībai Latvijā un joprojām redzam, ka situācija tiek kontrolēta. Līdz ar to valdība turpina likt arvien lielāku uzsvaru uz ekonomiskajiem jautājumiem un to, kā mēs varam atkopties no pandēmijas izraisītā ekonomiskā šoka pasaulē. Šajā sakarā Ministru kabinets otrdien pieņēmis divus nozīmīgus lēmumus, teica Kariņš.

Pirmais ir informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, kurā konstatēts, ka ir vairākas programmas, kas netiek un arī netiks izmantotas, tāpēc nolemts veikt aptuveni 500 miljonu eiro fondu naudas pārdali no programmām, kur redzams, ka nebūs nekāds labums tautsaimniecībai, uz programmām, kur ir vajadzība un rezultāts būs ātrāk sasniedzams. "Tādu lēmumu mēs šodien pieņēmām, lai dotu iespēju ES naudai dot labumu mūsu ekonomikai. Tā ir nozīmīga pārdale starp programmām," teica valdības vadītājs.

Otrs lēmums ar skatu uz nākotni ir zinātnes jomā, kur izglītības un zinātnes ministre nāca uz valdību ar konkrētu pētniecības programmas iedzīvināšanu, par atbalstu kurai valdība konceptuāli lēma jau iepriekš. "Tā ir nauda zinātniekiem, lai ar konkrētiem pētījumiem viņi var iesaistīties Covid-19 ierobežošanā," paskaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka kopumā Latvijā ir tendence, ka inficēšanās ar Covid-19 samazinās, un tas nozīmē, ka ierobežojošie pasākumi savu mērķi sasniedz. Tomēr ir novērojami vairāki infekcijas uzliesmojumi – viens sociālās aprūpes centrā un otrs patversmē.

Ministre uzsvēra, ka šo inficēšanās perēkļu atklāšana bijusi iespējama, jo Latvija rūpīgi īsteno mērķētas testēšanas stratēģiju, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši sociālās aprūpes centriem, kuros atrodas seniori un cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir visvairāk ievainojamās sabiedrības grupas. Mērķētās testēšanas tiks turpinātas arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, teica Viņķele.

Izdalot atsevišķi inficēšanās perēkļus, kopumā inficēšanās pieaugums nav vērojams un cerams, ka šī tendence nostiprināsies, atzina Viņkele. "Tas nozīmē, ka joprojām tiek īstenota valdības izejas no epidēmijas stratēģija, novērtējot visu pasākumu ietekmi četru nedēļu ciklā. Šīs nedēļas beigās redzēsim, vai pulcēšanās un ierobežojumu mīkstināšana ir atstājusi iespaidu uz inficēšanos, kā arī ar Covid-19 stacionēto slimnieku pieaugumu. Ja nebūs pieauguma, tad varam piesardzīgi plānot nākamo soli," teica ministre.

Atbildot uz "Delfi" precizējošu jautājumu, vai tas nozīmē, ka izmaiņas ierobežojumus iespējamas ātrāk nekā pēc 9. jūnija, kas ir četru nedēļu termiņš kopš ierobežojumu mīkstināšanas, Viņķele paskaidroja, ka valdība turas pie četru nedēļu cikla – pēc divām nedēļām vērtējot situāciju, lai vēl pēc divām nedēļām var lemt par ierobežojumu mazināšanu. Ministre gan piekodināja, ka, lai ierobežojumus varētu samazināt, ļoti konsekventi jāturas pie distances ievērošanas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) žurnālistiem pastāstīja, ka, pārdalot ES struktūrfondus, līdzekļi piešķirti arī Izglītības un zinātnes ministrijai, tāpēc tiks sludināti konkursi par piedalīšanos pieaugušo tālākizglītības, gan digitālo mācību līdzekļu un virtuālās vides sagatavošanas programmās.

Ministre pauda gandarījumu par valdības lēmumu par atbalstu pētniecības programmai Covid-19 seku mazināšanai. Valdības apstiprinātās programmas mērķi ir saistīti ar veselības aprūpes un sabiedrības veselības risinājumiem, inženiertehniskiem risinājumiem, kā arī ar tautsaimniecības un sabiedrības labklājības risinājumiem. Programmas apmērs ir pieci miljoni eiro, nedēļas laikā tiks sagatavots nolikums un mēneša laikā izsludināta pieteikšanās konkursam. Šuplinska atzina, ka svarīgākais nosacījums būs atbalsts projektiem, kas ir izveidojuši konsorciju starpnozaru risinājumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pastāstīja, ES fondu pārdalē primārie virzieni ir veselības aprūpes nozares kapacitātes stiprināšana, atbalsts uzņēmējiem un sociālekonomisko seku mazināšanai. Tādējādi līdzekļi tika piešķirti RAKUS korpusa atjaunošanai, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra multifunkcionālā ambulatorā centra būvniecībai. Pārdalīti arī līdzekļu bezdarbnieku prasmju pilnveidošanai, pagaidu nodarbinātības pasākumiem un subsidēto darba vietu izveidošanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai paredzēti līdzekļi atkritumu pārstrādes projektiem un pašvaldību energoefektivitātes projektu pildīšanai, kā arī IZM pārkvalifikācijai un digitālā satura stiprināšanai.

Valdība apstiprināja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzdevumā izstrādātos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārdalei, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas.

"Mēs nepārtraukti strādājam, lai atrastu efektīvus risinājumus Latvijas ekonomikas stiprināšanai pēckrīzes periodā un lai noturētu pēc iespējas zemāku bezdarba līmeni. Gandrīz 500 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti veselības sistēmai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām", uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Priekšlikumi paredz gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020 .gada otrajā pusē un 2021. gadā. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Kā arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Tāpat ieguldījumi novirzīti sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos, informē Finanšu ministrija.

Kopumā nolemts pārdalīt gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Satiksmes ministrijas (SM) pārtraukto dzelzceļa projektu finansējums 100 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts veselības dienestu stiprināšanai (30 miljoni eiro), uzņēmējiem apgrozāmo un pamatlīdzekļu instrumentiem (35 miljoni eiro), nodarbinātības pasākumu atbalstam (20 miljoni eiro) un darbaspēka kvalifikācijas un pārorientācijas pasākumiem (15 miljoni eiro). Savukārt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošais energoefektivitātes projektu finansējums aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts pašvaldību energoefektivitātes pasākumu projektiem, kas realizējami 2020. gadā.

Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi par finansējuma pārdalēm nozaru ministriju ietvaros. Papildu finansējums ekonomikas atveseļošanas pasākumiem plānots 17,8 miljonu eiro apmērā, aktīvās nodarbinātības pasākumiem un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai – 43,0 miljoni eiro, nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei, vispārējās izglītības infrastruktūrai un digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādei vai adaptācijai, starptautiskai sadarbība P&I – 10,7 miljoni eiro. Bioloģiski noārdāmo atkritumu pasākumiem, reģionālās jomas investīcijām, kā arī pārdalēm starp IKT projektiem plānots novirzīt 37 miljonus eiro. Savukārt pasažieru vilcienu attīstības projektiem un citiem SM projektiem – 283 miljonus eiro.

Priekšlikumi ES fondu pārdalei Covid-19 seku mazināšanai 29. aprīlī tika apstiprināti finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. Tie izstrādāti sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārstrukturēšanas ietvaros, kas izstrādāta balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) sniegto iespēju elastīgi pārskatīt un pārorientēt ES fondu finansējumu Covid-19 seku mazināšanai, prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā būs iespēja saņemt 27,5 miljonus eiro no ES fondiem, informē IZM.

Šāda ES fondu finansējuma izmatošana kļuvusi iespējama, EK reaģējot uz Covid-19 krīzi, un sniedzot iespēju dalībvalstīm pārskatīt finansējumu tām jomām, kuras esošajā situācijā ir īpaši atbalstāmas. Noteikts, ka papildus atbalsts ir nepieciešams, lai risinātu šī brīža trīs pamata vajadzības un kā prioritārās jomas nosakot veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanu, atbalstu tautsaimniecībai, kā arī ieguldījumus sociāli ekonomisko seku mazināšanā – nodarbinātības pasākumos.

Vispārējā izglītībā projekta „Kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros 4,9 miljonus eiro turpmāk plānots ieguldīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs attālinātā mācību procesa un jaunā satura kvalitatīvai ieviešanai.

1,4 miljonus eiro plānots ieguldīt digitālo mācību un metodisko līdzekļu mācību satura ieviešanai, projektu īstenojot no 2020. gada augusta līdz 2023. gada augustam. Pieaugušo izglītības jomā paredzēts papildus novirzīt 16,8 miljonus eiro projekta "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanai. Šī ES fondu finansējuma pārstrukturizācija paredz papildu atbalstu nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei krīzes skarto tautsaimniecības nozaru sekmīgākai attīstībai. Jau šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija uzsākusi darbu pie mācību programmu sagatavošanas, mācību uzsākšanu plānojot jau šī gada trešajā ceturksnī.

Augstākajā izglītībā 2,6 miljonus eiro paredzēts novirzīt projektam „Atbalsts Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskās sadarbības projektam pētniecībā un inovācijās", lai veicinātu Latvijas digitālo zināšanu un spēju stiprināšanu Digitālās izcilības centra iniciatīvas ietvaros. Finansējums nodrošinās akadēmiskā un zinātniskā personāla mācību iespējas augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tajā skaitā bioinformātikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, vienā no pasaules vadošajām augstskolām – Ņujorkas štata (ASV) Bufalo universitātē.

Šodien Ministru kabinetā akceptētais informatīvais ziņojums paredz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdali un risinājumus Covid-19 seku mazināšanai satiksmes jomā. Informatīvais ziņojums iezīmē priekšlikumus projektiem transporta jomā 283 miljonu eiro apmērā, informē Satiksme ministrija.

Satiksmes ministrija izstrādātie priekšlikumi alternatīviem projektiem transporta jomā 283 miljonu eiro apmērā paredz investīcijas ostu, dzelzceļa un platjoslu infrastruktūrā un videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.

Minēto projektu īstenošana ļaus ne tikai samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi, palielināt tās drošību un efektivitāti, bet arī pozitīvi ietekmēs nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti saistītajās nozarēs.

Šodien valdībā izskatītie priekšlikumi projektiem transporta jomā tiks finansēti no līdzekļiem, kas bija paredzēti pārtrauktajiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem (Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība).

Pēc sagatavoto priekšlikumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju tiks veikti grozījumi darbības programmā un izstrādāti jauni vai veikti grozījumi esošajos MK noteikumos.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1845 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija apstiprināta trīs cilvēkiem, bet divas personas mirušas, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Kā norāda SPKC, mirušie ir vecuma grupās no 60 līdz 65 gadiem un 85 līdz 90 gadiem. Viņiem bijušas vairākas hroniskas saslimšanas. Latvijā kopā veikti 90 968 izmeklējumi, saslimušas 1012 personas un 694 izveseļojušās, 21 mirusi.

Kopumā jau ir izveseļojušās divas trešdaļas Covid-19 slimnieku.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti divi pacienti. Kopā stacionāros ārstējas 27 pacienti – 24 ar vidēji smagu, trīs – ar smagu saslimšanas gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīts 131 pacients.

Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība ceturtdien, 7. maijā, lēmusi pagarināt to līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus lemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.