Video: Ar 1. jūniju atvieglo ierobežojumus klātienes izglītībai, sporta treniņiem un amatiermākslai  (146)

Valdības pieņemtais lēmums paredz, ka arī augstākās izglītības pakāpē valsts pārbaudījumi varēs noritēt klātienē, ja tie nebūs iespējami attālināti. Klātienes formātu varēs izmantot arī profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem un iestājpārbaudījumiem, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Pieņemtais lēmums paredz atļaut nometņu darbību no 1. jūnija. Ņemot vērā, ka nometnes mēdz būt ļoti dažādas, ministrija ir sagatavojusi to organizēšanas vadlīnijas, kuras IZM arī nodos pasākumu organizatoriem. Bērnu nometnes nedrīkstēs organizēt izglītības iestādes ēkā, kurā norisinās mācību process.

Attiecībā uz sportistiem Ministru kabineta lēmums nosaka, ka, neievērojot divu metru distanci, būs atļauti sporta treniņi (nodarbības) tādiem sportistiem, kuri ir Latvijas pieaugušo izlašu, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības dalībnieki, kā arī tādu komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu dalībnieki, kuri veic no rakstveida līguma izrietošus sportista pienākumus. Tomēr tas nebūs attiecināms uz cīņu sporta veidu sportistiem.

IZM vienlaikus uzsver, ka nosacījumi pulcēšanās, publisko vietu un pasākumu apmeklēšanai joprojām ir spēkā – ne vairāk kā 25 personu pasākumi, ievērojot divu metru distanci un stingrus higiēnas noteikumus.

Tāpat ar 1. jūniju valdība ļāvusi atsākt organizētu amatiermākslas kolektīvu darbību un mēģinājumus iekštelpās un ārtelpās, vienlaikus strikti ievērojot ar kultūras ministra rīkojumu izdotā sanitārā protokola prasības.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pauda, ka situācija ar inficēšanās līkni ir stabilizējusies un Latvija varētu sagaidīt pārliecinošāku inficēšanās skaita kritumu. Šobrīd 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītāji Latvijā ir seši uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

"Faktiski Baltijas valstīs šī statistika ir līdzīga, taču tendence nemainās kādas četras vai piecas nedēļas. Tas nozīmē, ka mēs esam realitātē, kurā vīruss ir, vīruss izplatās, taču izplatās ļoti kontrolēti un mūsu uzdevums kopā ir šo kontrolēto izplatību noturēt un arī iespēju robežās mazināt," pauda ministre.

Lidojumi var tikt atjaunoti arī ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja tās nepārsniedz noteikto 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju, proti, visas Baltijas valstis ļauj lidot uz citām dalībvalstīm, kurās šis rādītājs nepārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Patlaban satiksmes ministrs apsverot iespēju atsākt lidojumus uz Amsterdamu, kur šis rādītājs ir zem noteiktā saslimstības sliekšņa.

"Ir diskusija par to, ar kādu ātrumu mēs palielinām pulcēšanās skaitu un vai tas varētu tikt piemērots ar straujāku soli nekā sākotnēji iecerēts. Saeimā sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP) ir izteicis prognozi, ka, iespējams, tie varētu būt jau vairāki tūkstoši vasarā. Gribu teikt, ka šīs ir prognozes, ko mūsu infektologi un epidemiologi neiesaka. Jā, mūsu kaimiņi igauņi šo pulcēšanās brīvību maina ar lielāku vērienu, bet tā ir apzināta Latvijas valdības izvēle būt piesardzīgākiem – tā ir katras valsts izšķiršanās," uzsvēra Viņķele.

Preses konferences noslēgumā politiķe norādīja, ka nākamais solis ierobežojumu mazināšanas virzienā pie pašreizējās situācijas, kad jauno inficēšanās gadījumu statistika ir stabila, būtu ļaut pasākumos ārtelpās pulcēties līdz 200 cilvēkiem.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz noteikt pienākumu mobilo sakaru operatoriem katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā izziņot saviem sakaru lietotājiem un abonentiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību. Ņemot vērā, ka 98% sabiedrības izmanto mobilos telefonu, tad īsziņas nosūtīšana ir ērts un sasniedzams agrīnās brīdināšanas sistēmas elements, iepriekš atzina Iekšlietu ministrija (IeM).

Patlaban Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikts pienākums mobilo sakaru operatoram atbilstoši tehniskajām iespējām iespējami ātri nosūtīt saviem sakaru lietotājiem un abonentiem īsziņu ar VUGD sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību ārkārtējā situācijā. Taču IeM norāda, ka ir nepieciešams arī pastāvīgs tiesiskais regulējums, kas nav saistīts ar ārkārtējo situāciju.

Lai īstenotu likumprojektā paredzēto paziņojumu nosūtīšanu mobilo sakaru lietotājiem, nepieciešama personas atrašanās vietas datu apstrāde. Tādēļ, lai tiktu ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, likumprojektā arī paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez sava lietotāja vai abonementa piekrišanas, lai nosūtītu VUGD paziņojumu par katastrofu vai katastrofas draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) ceturtdien paziņoja, ka ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sagatavotu izvērtējumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums.

FM norādīja, ka identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu," pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Prognozēts, ka apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 19. maija sēdē apstiprināja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzdevumā izstrādātos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārdalei, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas.

Priekšlikumi paredz gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020. gada otrajā pusē un 2021. gadā. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Kā arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Tāpat ieguldījumi novirzīti sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos, informē Finanšu ministrija.

Vienlaikus ES fondu finansējuma pārstrukturēšanas ietvaros, kas izstrādāta, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) sniegto iespēju elastīgi pārskatīt un pārorientēt ES fondu finansējumu Covid-19 seku mazināšanai, prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā būs iespēja saņemt 27,5 miljonus eiro no ES fondiem.

Šāda ES fondu finansējuma izmatošana kļuvusi iespējama, EK reaģējot uz Covid-19 krīzi, un sniedzot iespēju dalībvalstīm pārskatīt finansējumu tām jomām, kuras esošajā situācijā ir īpaši atbalstāmas. Noteikts, ka papildus atbalsts ir nepieciešams, lai risinātu šī brīža trīs pamata vajadzības un kā prioritārās jomas nosakot veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanu, atbalstu tautsaimniecībai, kā arī ieguldījumus sociāli ekonomisko seku mazināšanā – nodarbinātības pasākumos.

Valdība arī apstiprināja informatīvo ziņojumu, kas paredz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdali un risinājumus Covid-19 seku mazināšanai satiksmes jomā. Informatīvais ziņojums iezīmē priekšlikumus projektiem transporta jomā 283 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrijas izstrādātie priekšlikumi alternatīviem projektiem transporta jomā 283 miljonu eiro apmērā paredz investīcijas ostu, dzelzceļa un platjoslu infrastruktūrā un videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.

Savukārt 20. maijā Kariņš paziņoja, ka valdības mērķis ir ārkārtas stāvokli pēc 9. jūnija atcelt. Tā vietā plānots pieņemt uz vairākiem mēnešiem terminētu īpašu likumu, kas valdībai dotu papildu pilnvaras, lai tā var operatīvi reaģēt uz jaunām situācijām Covid-19 izplatībā un spēj pasargāt sabiedrības veselības intereses.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1870 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija apstiprināta deviņiem cilvēkiem, bet viena persona mirusi.
Latvijā kopā veikts 94 621 izmeklējums, saslimušas 1025 personas un 694 izveseļojušās, 22 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Kopā stacionāros ārstējas 24 pacienti – 22 pacienti ar vidēji smagu, divi pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 134 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Valstī saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība 7. maijā lēma to pagarināt līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus lemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.