Ārējā neatkarīgā izvērtējuma pirmais posms tika pabeigts un rezultāti iesniegti šā gada 2. martā. RNP kapitāla daļu turētāja un Rīgas domes izpilddirektore Iveta Zalpētere dalībnieku sapulcē uzsvēra, ka gan pirmā posma rezultāti, gan audita procesā iegūtā informācija bija pietiekams pamats, lai uzņēmuma vadība operatīvi to izvērtētu un attiecīgi rīkotos.
Pašvaldība informē, ka attiecībā uz auditoru ziņojumā konstatēto iepriekšējā dalībnieku sapulcē no uzņēmuma vadības saņemtajiem skaidrojumiem netika gūta pārliecība, ka uzņēmumā ir veiktas visas iespējamās darbības, lai novērstu ziņojumā konstatētos trūkumus un veikts izvērtējums, vai uzņēmumam nav nodarīti zaudējumi, un kāda ir iespējamā amatpersonu atbildība. Līdz ar to valdei tika pieprasīta papildus informācija. Balstoties uz saņemto papildu informāciju, dalībnieku sapulcē nolēma uzsākt revīziju un veikt saņemtās informācijas pārbaudi.
"Būtiski pārkāpumi un labai pārvaldībai neatbilstoša prakse tika konstatēti attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu iepirkumu un līgumu izpildi. Attiecībā uz siltumsistēmu tehniskās apkopes iepirkumu pastāv pamatotas bažas, ka pakalpojumu sniedzējs PS "Siltumserviss Rīga" nav izpildījis līgumā paredzēto, kā rezultātā nav aprēķināts un iekasēts līgumsods," norāda Rīgas dome.
Vienlaikus auditā konstatētā iepirkuma struktūra rada pamatotas aizdomas, ka iepirkums jau sākotnēji tika organizēts viena pretendenta interesēs, jo iepirkumā uzvarējušais uzņēmums konkursa piedāvājumu vērtējumā saņēma maksimālu punktu skaitu par pakalpojumiem, kas pēc auditoru konstatētā noteiktajos termiņos netika sniegti. Dalībnieku sapulcē netika saņemts skaidrojums, kāpēc šī situācija nav tikusi fiksēta un sekojusi attiecīga rīcība.
"Attiecībā uz šī iepirkuma rezultātā sniegtajiem pakalpojumiem netika gūts skaidrojums, kā varēja izveidoties situācija, ka ilggadējam šo pakalpojumu sniedzējam AS "Rīgas siltums" (RS), kas piedalījās konkursā un bija ieinteresēts pakalpojumu sniegšanu turpināt, izbeidzot sadarbību ar RNP, siltummezglu tehniskais stāvoklis bija tik katastrofāls, ka nācās remonta darbus veikt avārijas režīmā," paziņojumā medijiem norāda izpilddirektores padomnieks Guntis Kārkliņš.
Tāpat šobrīd neesot skaidrs, vai avārijas remontdarbi bija pamatoti un iztērētie līdzekļi nav radījuši uzņēmumam un iedzīvotājiem papildu izdevumus. Auditā konstatēts, ka kopējie izdevumi siltumapgādes sistēmas uzturēšanas darbiem laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam ir pieauguši gandrīz četras reizes – no 1,1 miljona eiro 2017. gadā līdz 4 miljoniem eiro 2019. gadā. Dažādi veiktie avārijas remontdarbi kopumā 2019. gadā ir samazinājuši māju uzkrājumus par 6 miljoniem eiro.
Auditori ziņojumā arī vērsuši uzmanību, ka no 2019. gada vidus RS piemēro RNP soda naudu par kavētiem maksājumiem. Noslēgtie līgumi ar RS un iedzīvotājiem, ņemot vērā norēķinu termiņus, jau sākotnēji radījuši situāciju, ka tiks aprēķināti kavējuma procenti, kas būs jāapmaksā iedzīvotājiem.
"Kopējais kavējuma naudas apmērs no 42 tūkstošiem eiro 2019. gada jūnijā ir pieaudzis līdz 1,6 miljoniem eiro 2020. gada februārī. Saskaņā ar auditoru aprēķiniem kavējuma naudas apmērs līdz gada beigām varētu sasniegt 5 miljonus eiro. No saņemtās informācijas netika gūta pārliecība, ka RNP ir veiktas visas iespējamās darbības, lai šo situāciju atrisinātu," turpina Kārkliņš.
Ņemot vērā auditoru ieteikumu pārskatīt valdes locekļu skaitu, dalībnieku sapulce piektdien nolēma samazināt valdes locekļu skaitu līdz trim. Izvērtējot valdes locekļu iesniegtos pašnovērtējumus, kā arī atbildības jomu sadalījumu, no amata atcelti Saulītis un Skrastiņa. Valdē darbu turpinās Elmārs Martinsons un Irīna Miķelsone.
Vienlaikus darbam valdē iecelta Turka. "Viņai ir pieredze un izglītība finanšu vadības, saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes jautājumos," teikts paziņojumā presei.
Valde turpinās darbu, līdz tiks pabeigts valdes locekļu amatu kandidātu atlases nominācijas process.
Lai nodrošinātu auditā konstatēto ieteikumu ieviešanu un nodrošinātu ilgtermiņa stabilu uzņēmuma vadību, nekavējoties tiks uzsākts valdes locekļu amatu kandidātu atlases nominācijas process, informē Rīgas dome.
Saulītis par uzņēmuma pagaidu vadītāju tika iecelts pērn novembrī pēc tam, kad bijušais mērs Oļegs Burovs (GKR) atlaida uzņēmuma valdi.
Savukārt Rīgas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļas vadītāja Skrastiņa valdē strādāja kopš šā gada februāra.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija gan liecina, ka Saulītis pats bija uzrakstījis atlūgumu un darba tiesiskās attiecības plānoja pārtraukt nākamnedēļ.
"Rīgas namu pārvaldnieks" tika izveidots 2010. gadā un pilnībā pieder Rīgas domei. Uzņēmumu izveidoja, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības. Tas apsaimnieko 4200 ēkas, kurās pakalpojumus saņem gandrīz 170 000 klientu.
2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" dati. Finanšu dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav pieejami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
