Prokuratūra ir gatava izvērtēt jebkuras piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju sistēmā, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajā jautājumā komentārus nesniedz.
Kā norādījusi Valsts Kontrole, tad izdienu pensiju jautājums tiek skatīts no 2015. gada. Prokuratūra ir gatava izvērtēt jebkuras piedāvātās izmaiņas, ja tādas ir sagatavotas. Patlaban prokuratūra nav saņēmusi konkrētu izmaiņu projektu, teica prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
KNAB savā darbībā ievēro un pilda normatīvajos aktos, tostarp, KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā noteikto. Tādējādi attiecībā uz jautājumu par esošās KNAB amatpersonu izdienas pensiju sistēmas izmaiņām, KNAB plašākus komentārus nesniedz, norādīja birojā.
Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa nesen paziņoja, ka valstī būtu jāpārskata izdienas pensiju sistēma, jo valsts uzņemto saistību apmērs par izdienas pensiju sistēmas uzturēšanu aplēsts 4,5 miljardu eiro apmērā.
Veicot revīziju par ministriju un valsts iestāžu izdevumiem 2019. gadā, Valsts kontrole atkārtoti pievērsusi uzmanību izdienas pensiju sistēmai.
Revīzijas iestāde aplēsusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, aplēsta 4,5 miljardu eiro apmērā.
Patlaban Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, Ārlietu ministrijai – nepilnu 53 miljonu eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) – 11,5 miljonu eiro apmērā, Kultūras ministrijai – 1,5 miljonu eiro apmērā, Labklājības ministrijai – 645 miljonu eiro apmērā, Prokuratūrai – 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
