Pašvaldību slimnīcās individuālo aizsardzības līdzekļu pietiek 1,5 mēnešiem, pauž biedrība  (2)

Jāņem vērā, ka līdz ar ambulatoro pakalpojumu atjaunošanu aizsardzības līdzekļu patēriņš palielināsies, uzsvēra LSB.

LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidro: "Veselības aprūpes darbiniekiem, kuri saskaras un veic apstiprinātu vai iespējamu Covid-19 pacientu aprūpi, pastāv augsts inficēšanās risks. Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ievērojami palielinājās individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomi, taču jaunu vienību pieejamība ievērojami saruka".

Valsts atbalsts aizsardzības līdzekļu sagādes procesā ir ļoti būtisks, taču piegādes laiki, apjomi un izdales principi nav paredzami, norādīja Kalējs.

LSB apkopotie dati liecina, ka ar pašvaldību slimnīcu individuālo aizsardzības līdzekļu rezervēm pietiks vidēji pusotram mēnesim.

Aizsargmaskas, standarta respiratorus (KN95) un vairogus mediķiem nepieciešamajā apjomā valsts piešķīrusi 60% gadījumos.

Dezinfekcijas līdzekļi nodrošināti 70% apmērā. Savukārt vienreizlietojamos kombinezonus valsts nav piegādājusi nevienai no pašvaldību slimnīcām, norāda LSB.

Trūkstošos aizsardzības līdzekļus ārstniecības iestādes iegādājušās par saviem līdzekļiem. Rūpējoties par darbinieku drošību paaugstinātas bīstamības apstākļos, iegādāti arī augstākas aizsardzības pakāpes respiratori (FFP3).

Patlaban vislielākie individuālās aizsardzības līdzekļu krājumi, kuru pietiks nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem, ir Rēzeknes slimnīcai. Savukārt Kuldīgas slimnīcā to pietiks aptuveni trim ar pusi nedēļām, uzsvēra LSB.

Lai mazinātu pacientu un medicīnas personāla drošības riskus, slimnīcas iztrūkstošās pozīcijas cenšas iegādāties par saviem līdzekļiem. Mediķi spiesti meklēt veidus, kā nodrošināt iegādi pašiem, taču tas ir papildu slogs jau tā steidzīgajā darba ritmā, norādīja Kalējs.

Slimnīcas Nacionālajam veselības dienestam (NVD) par pirkumiem iesniedz detalizētas atskaites, norādot individuālo aizsardzības līdzekļu faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Diemžēl līdz šim valsts solītās kompensācijas neviena pašvaldību slimnīca nav saņēmusi," uzsvēra Kalējs.

"Pateicoties valsts atbalstam ar dažādu individuālo aizsardzības līdzekļu sagādi, piemēram, sejas masku, respiratoru, cimdu, kā arī virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļu nodrošinājumu, Cēsu klīnikā krājumi atkarībā no dažādām pozīcijām pietiks vienam līdz diviem mēnešiem. Tas dod drošības sajūtu, taču, lai nodrošinātu visu nepieciešamo apjomu, iegāde jāveic arī pašiem," uzsvēra Cēsu klīnikas galvenā māsa Taiga Galeja Gruntmane.

Viņa norādīja, ka klīnika katru nedēļu NVD ziņo par atlikumiem un tuvākā mēneša laikā plānoto patēriņu. Turklāt pastāvīgi diendienā strādājam, lai atrastu jaunas iespējas un piegādātājus šo līdzekļu iegādei, taču piegādes ir neregulāras. "Tagad mums vismaz ir laiks, lai varētu atrast jaunas pasūtīšanas iespējas, piemēram, halātiem, ar kuriem situācija ir sarežģītākā," atklāja Galeja Gruntmane.

Pareiza un atbildīga aizsardzības līdzekļu lietošana sekmējusi darbinieku drošību arī gadījumos, kad mediķiem nācies saskarties ar Covid-19 pacientiem, novēršot masveida došanos pašizolācijā, uzsvēra Galeja Gruntmane.

Līdzšinējo individuālo aizsardzības līdzekļu patēriņu palielinās arī ambulatoro pakalpojumu atjaunošana, kura līdztekus stacionāro pacientu plūsmai pakāpeniski pieaugs, uzsver LSB.

Ierodoties ārstniecības iestādē, ambulatorajiem pacientiem jānodrošina sejas maskas. Papildu drošībai, ja kāds pacients masku noņēmis vai ir nepieciešamība to nomainīt, maskas jānodrošina speciālistu kabinetos. Arī roku dezinfekcijas līdzekļiem jābūt izvietotiem pacientiem pieejamās vietās.