Novadu reforma galīgajā lasījumā – Saeima triecientempā izskata piekto daļu priekšlikumu  (86)

Lai gan Saeimas attālinātā ārkārtas sēde sākās ar piketiem aiz Saeimas nama logiem un ar deputātu strīdiem par jaunieviesto e-Saeimas sistēmu, diskusijas par novadu reformu ritēja salīdzinoši mierīgi un raiti salīdzinājumā ar otro lasījumu marta sākumā, kad tās izstiepās sešu dienu garumā.

Pagaidām deputāti strādāja ar priekšlikumiem likumprojekta pantiem, bet netika vēl līdz priekšlikumiem likumprojekta pielikumam, kur noteikti jaunveidojamie novadi.

Deputātiem balsojot par trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, balsojumi Saeimas sēdē neatšķīrās no atbildīgajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemto.

Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš iesniedzis lauvas tiesu priekšlikumu, neizvēlējās debatēt par katru no saviem priekšlikumiem. Lielāku neapmierinātību ar reformas gaitu izrādīja deputāts Andris Kazinovskis (JKP), kurš debašu gaitā pauda neticību, ka piepildīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) solījums par administratīvo reģionu veidošanu nākotnē. Kazinovskis novadu reformas gaitā nemitīgi mēģina šo ideju nostiprināt jau šajā likumā.

"Katra deputāta samazināšana ir demokrātijas samazināšana. Agresoram nebūs grūti paņemt mūsu valsti, ja pašvaldības samazinām līdz 42 un neveidojam reģionus. Mēs aizmirstam, kā veidojās mūsu valsts," teica Kazinovskis, aicinot savus JKP frakcijas kolēģus balsot par saviem, nevis "mistiskas" komisijas priekšlikumiem. Tā bija Kazinovska replika pēc deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) teiktā, ka viņš uzticas komisijas priekšlikumam, tādēļ neatbalstīs pašu frakcijas kolēģu iesniegto.

Arī "Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova frakcijas vārdā pauda viedokli, ka frakcija atturas balsojumos par reģioniem un dara to nevis tāpēc, ka tai nerūp reģionu attīstība, bet tieši otrādi, atturas, jo "vairākas reizes esam jautājuši, kā reģionus pārvaldīs, atbildes nav, un kamēr tas nav skaidrs, nevaram balsot citādi, kā vien atturoties".

Ločmele-Luņova arī atgādināja, ka frakcija prasīja atstāt novadu reformas pieņemšanu nākamajai Saeimai, lai neskatītu tik svarīgu jautājumu ārkārtējās situācijas laikā. Deputāte uzsvēra, ka tagadējā reforma ir slikti sagatavota, nav pietiekami izdiskutēta un ir ekonomiski nepamatota. Ločmele-Luņova piebilda, ka nav jēgas runāt, ja tevi nedzird. Opozīciju nedzird, tāpēc tās pārstāvji debatēs vairs neiesaistās, teica deputāte.

Uz solījumiem nepaļauties mudināja arī Valainis, norādot uz iepriekšējās pašvaldību reformas solījumiem.

Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Atšķirībā no otrā lasījuma redakcijas, tagad ir konkrēti nosaukti vārdā pieci reģioni.

Otrdien Saeimas vairākums atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās; novadu pašvaldību teritorijās, bet administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā.

Deputāti arī precizēja likumprojekta 5. pantu, nosakot, ka novada teritoriju iedala pilsētās un pagastos un novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".

Saeimas vairākums arī lēma, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.

Precizēts tika arī pants par administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežām, paredzot, ka administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.

Deputāti atbalstīja vēl virkni precizējošu tehnisku grozījumu.

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Ropažu novads (Ulbroka), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.

"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.