Četri no kopumā septiņiem kādreizējiem nu jau maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” valdes locekļiem lūguši Rīgas apgabaltiesu atlikt sprieduma izpildi, ar kuru no bijušās valdes solidāri piedzīti 15 miljoni eiro.
Rīgas apgabaltiesā saņemti Andreja Surmača, Dzintara Pelcberga, Svetlanas Ovčiņikovas un Ivara Priedīša pieteikumi par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma izpildes atlikšanu, portālu "Delfi" informēja bankas administratora AS "KPMG Baltics" pārstāve advokāte Una Petrauska.
Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi – Priedītis, 13. Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars (AP), Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Surmačs, Ilze Bagatska un Ovčiņņikova. "TV3" ziņas pērn janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.
Petrauska pavēstīja, ka Rīgas apgabaltiesa informējusi administratoru, ka 9.jūnijā rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, tiks izskatīti iepriekšminētie pieteikumi par sprieduma izpildes atlikšanu.
Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta senatoru kolēģija 28. aprīlī atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par 15 366 981,50 eiro solidāru piedziņu, portālu "Delfi" informēja AT.
Līdz ar to spēkā stājas Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 18. aprīļa spriedums. Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.
"Latvijas Krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā.
Strīda pamatā ir divi aizdevumi, kurus pieļaujot, administratora ieskatā, valde rīkojusies nesaimnieciski. Viens bija 2,4 miljonu eiro aizdevums Nīderlandes Antiļu salās reģistrētai kompānijai jahtas iegādei, otrs – vairāk nekā 20 miljonu eiro aizdevums nekustamā īpašuma attīstīšanai Sanktpēterburgā. Darījumi bankai nesuši zaudējumus, un prasītāji uzskata, ka banka nav pārliecinājusies, vai kompānijas naudu varēs atdot.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Atbildētāji pirmās instances spriedumu pārsūdzēja. Skatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2019. gada 18. aprīlī pilnībā apmierināja administratora "KPMG Baltics" prasību.
Bijušais bankas valdes priekšsēdētājs Priedītis savu vainu civillietā neatzīst. Viņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuras bankas jebkuru esošo vai bijušo valdes locekli varētu padarīt maksātnespējīgu.
Tikmēr Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar "Latvijas Krājbankas" izsniegtajiem kredītiem nodēvējis par politisku vēršanos pret viņu.
Tāpat vēstīts, ka 2011. gada nogalē "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.
"Latvijas Krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011. gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
