Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka likumā paredzētajam mediķu algu pieaugumam 20% nākamgad ir jābūt. Tomēr, lai šo mērķi īstenotu, ir nepieciešamas arī izmaiņas nodokļu politikā, Kariņš sacīja, trešdien atbildot uz žurnālistu jautājumiem "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā". Vienlaikus valdība iecerējusi stiprināt arī veselības aprūpes infrastruktūru.
Radio raidījumā Kariņš sacīja, ka algas ir pamatbudžeta jautājums, bet slimnīcu ēkas un infrastruktūra ir vienreizējs ieguldījums. "Vēl konkrēti lēmumi nav, bet tas, ko mēs runājam, ir, ka mēs gribētu izmantot šo izdevību un ieguldīt papildu naudu mūsu veselības aprūpes infrastruktūrā, sakārtojot līdz galam slimnīcas un iekārtas," teica Kariņš par valdības plāniem.
"Par mediķu algām tas faktiski ir pamatbudžeta un arī nodokļu izmaiņu jautājums. Mums ir lielas grūtības, un mēs jau redzam, ka ļoti daudz cilvēku ir sociāli neaizsargāti, jo valsts ļauj viņiem nemaksāt pilnu sociālo nodokli, un tas nav labi ne tam darbiniekam, par kuru netiek maksāts, tas nav labi arī veselības aprūpes sistēmai, jo tai trūkst finansējuma," skaidroja Kariņš.
"Mums ir jāuzlabo sava sistēma tā, lai mēs varam atļauties uzturēt to, kas mums ir jāuztur. Veselības aprūpe nav par velti, tai ir vajadzīgi līdzekļi. Lai būtu tie līdzekļi, mums visiem ir līdzvērtīgi un proporcionāli jāmaksā nodokļi. Citādi mēs nevaram atļauties visu, ja nemaksājam visi," teica valdības vadītājs.
Atbildot uz precizējošu jautājumu, vai bez nodokļu izmaiņām veselības aprūpei nebūs nākamgad likumā noteiktais 20% atalgojuma pieaugums, Kariņš sacīja: "Domāju, ka tam ir jābūt. Lai mēs to dabūtu, mums ir jāskatās uz plašākām maiņām. Tas ir budžeta jautājums, par ko diskusijas jau esam uzsākuši, bet mēs cenšamies tagad vispirms vienoties par investīcijām. Tās būtu divu gadu garumā – nosacītie papildu divi miljardi būs divu gadu plāns, un tas, protams, ietekmēs budžetu, bet mēs arī runājam, kā mēs varam atrisināt gan mediķu algu jautājumu, gan pie viena arī skolotāju algu jautājumu. Šie jautājumi velkas, un šī ir tā reize, kad mums vienreiz to vajag atrisināt".
Kariņš arī paskaidroja, ka valdības plānotajā atgūšanās no Covid-19 izraisītās krīzes programmā infrastruktūras ieguldījumi no visiem kopējiem ieguldījumiem būs apmēram trešā daļa.
"Pārsvarā atbalsts ies citos virzienos, nevis betonā. Ieguldījumi ēkās un iekārtās ir vienreizējs ieguldījums. Mediķu algu pacelšana ir budžeta bāzes jautājums, jo nevar pacelt algas tikai uz vienu gadu. Tās ir jāmaksā katru gadu. Mans mērķis kā valdības vadītājam ir panākt gan veselības aprūpes infrastruktūras uzlabojumu, gan mediķu algu pacelšanu. Mēs panāksim mūsu pamata budžeta pārveidošanu tā, lai mēs varam celt mediķu algas, bet īslaicīgi mēs varam ieguldīt infrastruktūrā, lai ārstiem un pacientiem ir labākas iespējas. Abas lietas ir iespējamas," teica Kariņš.
Kā zināms, Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām rakstīts, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā — 87 483 708 eiro, 2020. gadā — 191 227 820 eiro un 2021. gadā — 314 599 953 eiro.
Pērn, pieņemot šā gada valsts budžetu, likuma prasība netika izpildīta, un tas izraisīja ārstu protesta akcijas, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pievienošanos parakstu vākšanas iniciatīvai, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeima atlaišanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
