Lai noteiktu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītos jautājumus, kā arī uzvedības noteikumus attiecīgajās teritorijās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 27. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
"Šis ir vēsturisks notikums – jautājums par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu un piederību beidzot tiks sakārtots. Par šo jautājumu diskutēts jau sen, to savulaik izskatīšanai Saeimā deputāti virzīja jau 2012. gadā, taču līdz pat šim brīdim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – statuss bijis neskaidrs," akcentēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Ašeradens piebilda, ka neskaidrais nekustamā īpašuma regulējums radījis domstarpības par to, kuram par šiem objektiem jāgādā – Rīgas pašvaldībai vai valstij –, taču jaunais likums regulēs jautājumu par to juridisko piederību, nosakot, ka par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem turpmāk ir atbildīga valsts.