Pirmdien pēc partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem sacīja, ka pēc ilgstošām diskusijām "esam vienojušies par diezgan apjomīgu stratēģisko investīciju plānu turpmākajiem diviem gadiem. Tās ir investīcijas, lai mēs varētu pārvarēt Covid-19 krīzi un veicināt ekonomikas atlabšanu. Tagad ir konkrēta vienošanās par diviem miljardiem eiro, ko ieguldīs divu gadu laikā."
Pagājušā nedēļā valdība pieņēma stratēģisko redzējumu, kā grib ieguldīt naudu, bet šonedēļ būs informatīvais ziņojums, kurā jau būs daudz konkrētāks sadalījuma pa kategorijām. "Divi miljardi tiks ieguldīti apmēram vienādās trešdaļās - pabalstiem, infrastruktūrā un modernizācijā. Domāju, ka mēs varēsim viest lielāku skaidrību ekonomikai un uzņēmējiem, kā valsts varēs attīstīties. Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka trešdaļā, kas iecerēta modernizācijai, ir nauda zinātnei, veselības aprūpes modernizācijai," uzsvēra Kariņš.
Jau atbildot uz žurnālistu jautājumiem par plāna detaļām, Kariņš teica, ka "šodien esam vienojušies par lielo kategoriju ieguldījumiem un nerunājām par specifiskām programmām. Tas vēl paliek lemšanai valdības sēdē, kur redzēsiet, kādi ir skaitļi un kā sadalās. To skaitļu ietvaros attiecīgie jautājumi ir ministru kompetencē. Mēs esam salikuši kopējo pakotni investīcijām divu miljardu eiro vērtībā. Šodien ir lielie skaitļi, ne specifiskie skaitļi".
Otrdien Ministru kabinets sēdē izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu, kur būs redzami galvenie skaitļi visiem virzieniem. "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ir ilgusi jau vairākas nedēļas, ir veiksmīgi pabeigta. Risinājums ir tāds, kas ir labs mūsu valstij un tautsaimniecībai. Būs katram ministram un katram politiskam spēkam ko uzrādīt," atzina Ministru prezidents.
"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts pauda īpašu prieku, ka lielajā paketē par investīcijām ir izdevies panākt vienošanos par vērienīgām investīcijām veselības aprūpes sistēmā – ieguldījumos infrastruktūrā un pakalpojumu pieejamībā.
"Tas iet roku rokā ar slimnīcu tīkla reformu. Mums ir jāvieš skaidrība Latvijas sabiedrībai, ka pakalpojumi tiešām tiks sniegti tur, kur tiem ir jābūt, un kvalitatīvi," teica Pavļuts. Veselības ministrijas skatījumu par pārmaiņām slimnīcu tīklā valdība vērtēs jau otrdien. Par plānoto investīciju plānu Pavļuts piebilda, ka 120 miljonu ieguldījumi paredzēti slimnīcu infrastruktūrā, tajā skaitā reģionos, un pakalpojumu pieejamībā.
Arī Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) atzinīgi novērtēja faktu, ka pēc intensīvām sarunām dažādos koalīcijas un valdības formātos pirmdien izdevies vienoties par ievērojamu atbalsta paketi daudzām nozarēm. Eglītis īpaši pieminēja zinātni un izglītību, kam nākamā pusotra gada laikā varētu tikt atvēlēti papildus 43 miljonu eiro, kas ir nebijis tik liels papildu atbalsts nozarei. Kā pozitīvus piemērus Eglītis izcēla ar māju siltināšanas programmu, "Altum" investīciju fondu, atbalstu kultūrai, sportam, demogrāfijai.
"Mums ir prieks, ka ir izdevies nonākt pie šiem skaitļiem. Tagad ir svarīgi pēc iespējas ātrāk šo naudu laist ekonomikas apritē," teica Eglītis. Deputāts arī uzsvēra, ka īpaši būtiski ir ātri pieņemt lēmumus, jo pēdējā laikā nācies novērot, ka publiski daudz runājam par atbalsta miljardiem, bet tajā pat laikā "sadarbības sanāksmē varam stundām strīdēties par 300 tūkstošiem".
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Eglītis atzina, ka vēl līdz galam nav atrisināts jautājums par atbalstu studentiem, bet arī šajā jautājumā lielāka skaidrība būšot otrdien valdības sēdē.
Savukārt, jauna cietuma Liepājā būvniecība, kas ir JKP būtisks projekts, šajā investīciju pakotnē nav paredzēta. Tam paredzēts atsevišķs finansējums, un tuvākajā laikā šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā, teica Eglītis. Arī Kariņš atzina, ka cietuma projekts, jau vienojoties par šī gada budžetu, bija paredzēts 2022. gadā, bet varētu to censties darīt gadu agrāk. "Tas ir virziens, kurā iesim. Tās naudas jau ir paredzētas, tikai laika grafikā tās ir jāpārbīda," teica Kariņš.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pauda savas partijas viedokli, ka atbalstam viesmīlības nozarei valdības plānotajā paketē ir jābūt vērstam galvenokārt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nevis lielajiem, pārnacionālajiem ķēžu uzņēmumiem. "Mēs fokusējamies uz mazajiem un vidējiem, ģimenes uzņēmumiem. Tāds atbalsts būs," sacīja Zakatistovs.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) piebilda, ka pēc šīs politiskās vienošanās ir finansējums jāizmanto ļoti pārdomāti un atbildīgi, lai tas dotu atdevi nākotnē un ilgtermiņā.
Koalīcija pirmdien vienojās arī par 32 miljonu eiro atbalstu kultūras nozarei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
