Novadu reforma – trešajā dienā Saeima galīgi izlemj vairāku novadu likteni (plkst. 19:02)  (61)

Darbu pie reformas Saeima turpinās trešdien pulksten 13. Tā kā patlaban plānotais pašvaldību skaits ir 42, Saeima vēl turpinās izskatīt vairāk nekā 20 jauno novadu veidošanu. Triju dienu laikā izskatīti 174 no 377 priekšlikumiem.

Dienas gaitā Saeima nobalsoja par priekšlikumiem, kas nostiprina septiņu valstspilsētu kā atsevišķu pašvaldību statusu – Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspilij. Salīdzinājumā ar Saeimas otrajā lasījumā lemto pie atsevišķas pašvaldības statusa tagad tikušas arī Jelgava un Ventspils.

Trešajā lasījumā neatbalstot virkni priekšlikumu, no kuriem lielāko daļu bija iesniedzis deputāts Viktors Valainis (ZZS), Saeima ir attiecīgi apstiprinājusi un salīdzinājumā ar otro lasījumu nemainīgu saglabājusi ieceri par vairākiem jaunveidojamiem novadiem.

Tādi ir Aizkraukles novads ar administratīvo centru Aizkrauklē un kurā ietilpst Aiviekstes pagasts, Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta, Bebru pagasts, Daudzeses pagasts, Iršu pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Klintaines pagasts, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Mazzalves pagasts, Neretas pagasts, Pilskalnes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Skrīveru pagasts, Staburaga pagasts, Sunākstes pagasts, Vietalvas pagasts un Zalves pagasts.

Alūksnes novads ar administratīvo centru un kurā ietilpst Alsviķu pagasts, Alūksnes pilsēta, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemera pagasts.

Ādažu novads ar administratīvo centru Ādažos un kurā ietilpst Ādažu pagasts un Carnikavas pagasts.

Balvu novads ar administratīvo centru Balvos un kurā ietilpst Baltinavas pagasts, Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Lazdukalna pagasts, Lazdulejas pagasts, Medņevas pagasts, Rugāju pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Vīksnas pagasts un Žīguru pagasts.

Bauskas novads ar administratīvo centru Bauskā un kurā ietilpst Bauskas pilsēta, Bārbeles pagasts, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Iecavas pagasts, Iecavas pilsēta, Īslīces pagasts, Kurmenes pagasts, Mežotnes pagasts, Rundāles pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Svitenes pagasts, Valles pagasts, Vecsaules pagasts, Vecumnieku pagasts un Viesturu pagasts.

Saeimai nonākot līdz konkrētu jaunveidojamo novadu apspriešanai, debates Saeimā izvērtās kaismīgākas nekā pagājušā nedēļā, tomēr lielākie debatētāji šoreiz bija nevis opozīcijas pārstāvji, bet gan Jaunās konservatīvās partijas frakcijas pārstāvji un nesen to pametušais deputāts Andris Kazinovskis. JKP pārstāvji savu aktivitāti skaidroja ar to, ka par un pret priekšlikumiem ir jādebatē, lai sabiedrībai ir skaidri argumenti un arī pie iespējamas reformas nonākšanas Satversmes tiesā būtu redzams, ka Saeima diskutējusi pēc būtības.

Tiesa gan, brīžiem diskusija debatēs novirzījās sānis, un Saeimas priekšsēdētājai Ināra Mūrniecei (NA) bija vairākkārt jāmudina deputāti debatēt par konkrēto priekšlikumu.

Balsojot par septiņu valstspilsētu pašvaldībām, deputāti gan neatbalstīja jau komisijā noraidīto Valaiņa priekšlikumu par šādu statusu arī Jēkabpilij, neapvienojot to ar blakus esošajiem novadiem.

Diskusijas izvērtās gan par Jēkabpils, bet jo īpaši par Liepājas un Ventspils statusa jautājumiem. Saeima noraidīja deputāta Ulda Budriķa (JKP) priekšlikumu, kas bija noraidīts arī komisijā, ka Liepājai tomēr tiktu liegts atsevišķas pašvaldības statuss. Vairāki JKP deputāti debatēs pārmeta citiem koalīcijas kolēģiem, ka reformas apspriešanas gaitā tikai politisku interešu vārdā tie piekāpušies jautājumos par vairāku lielo pilsētu statusu. JKP bija vienīgā frakcija, kas otrdien balsoja par Budriķa priekšlikumu.

JKP frakcija, kā arī pie frakcijam nepiederošie Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs nobalsoja pret Ventspils kā atsevišķas pašvaldības statusu.

Saeimas vairākums otrdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka tuvāko divu gadu laikā pieci ciemi iegūs pilsētu statusu – Iecava un Koknese no 2021. gada 1. jūlija, bet Mārupe, Ādaži un Ķekava no 2022. gada 1. jūlija.

Atbalstu guva arī priekšlikums, ka, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar Ventspils novada pašvaldību sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās.

Atbalstīts arī priekšlikums, ka Aglonas, Limbažu un Inčukalna novada pašvaldībām ir pienākums līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai visu informāciju, kas nepieciešama institūciju, finanšu resursu, mantas, kā arī tiesību un saistību pārdales apjomu apzināšanai, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu attiecīgajās administratīvajās teritorijās.

Lai gan līdz šim Saeima bija balsojusi atbilstoši tā, kā bija nobalsots par priekšlikumiem atbildīgajā komisijā, otrdien Saeimas vairākums noraidīja Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu, ko iepriekš komisija bija atbalstījusi. Tas paredzēja, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. februārim sagatavo valsts programmu nomales efekta mazināšanai novadu teritorijās, paredzot arī kritērijus, kas izmantojami ārpus katra novada administratīvā centra izmantojamo valsts līdzfinansējumu infrastruktūras attīstībai, produktīvas uzņēmējdarbības atbalstam un prasmīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai.

Valainis bija iesniedzis arī priekšlikumu, ka novadu reformas likums stājas spēkā pēc Covid-19 krīzes radīto seku negatīvas ietekmes uz ekonomiku likvidēšanas. Šādu priekšlikumu neatbalstīja nedz atbildīgā komisija, nedz Saeima. Pie šī priekšlikuma gan izvērtās debates par iepriekšējo Valaiņa priekšlikumu, ko Saeima pretēji komisijā lemtajam noraidīja. Tikai deputāts Andrejs Judins (JV) debatēja tieši par šo priekšlikumu, sakot, ka tas nav atbalstāms, jo radītu lielu nenoteiktību.

Deputāti gan atbalstīja priekšlikumu, ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, vērtējot ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums.

Piektdien, 29. maijā, ķeroties pie reformas izskatīšanas īsi pēc pusdienām, līdz pieciem vakarā Saeima izskatīja kopumā 42 priekšlikumus. Iepriekš, otrdien, 26. maijā, Saeima izskatīja 75 no 377 trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam.

Jau ziņots, ka 29. maijā Saeima atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu par tā saucamā "nultā" līmeņa veidošanu pašvaldībās, kā arī priekšlikumu mainīt jaunveidojamā Lejaskurzemes novada nosaukumu uz Dienvidkurzemes novadu. Deputāti arī atbalstīja vienu priekšlikumu Ulbrokas novada nosaukumu mainīt uz Ropažu novadu.

Atbalstot priekšlikumu par kārtību, kā pašvaldības kārto mantas un saistību pārdali reformas gaitā, Saeima tagad ir nobalsojusi par Kastuļinas pagasta iekļaušanu Krāslavas novadā, lai gan otrajā lasījumā tas bija Preiļu novadā. Par Kastuļinu būs jālemj vēlreiz, skatot pielikumu.

Saeimas vairākums arī atbalstīja priekšlikumu, ka Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc likuma latviešu par kultūrvēsturiskajām zemēm pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu. Jau iepriekš deputāti lēma, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulēs atsevišķs likums.

Iepriekš Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Atšķirībā no otrā lasījuma redakcijas, tagad ir konkrēti nosaukti vārdā pieci reģioni.

26. maijā Saeimas vairākums arī atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās; novadu pašvaldību teritorijās, bet administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā.

Deputāti arī precizēja likumprojekta 5. pantu, nosakot, ka novada teritoriju iedala pilsētās un pagastos un novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".

Saeimas vairākums arī lēma, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.

Precizēts tika arī pants par administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežām, paredzot, ka administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.

Likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Ropažu novads (Ulbroka), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.

"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.

Pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.