Video: Informē par papildu 600 miljoniem krīzes pārvarēšanai un Covid-19 aktualitātēm (plkst. 18:36)  (109)

Preses konferencei, kurā politiķi informēja par pieņemtajiem lēmumiem un Covid-19 aktualitātēm, bija iespējams sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".

Izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, valdība otrdien lēma dažādām ministru iniciatīvām pārdalīt 600 miljonus eiro, no kuriem 103,2 miljoni eiro tiks novirzīti veselības infrastruktūras.

Ziņojumā norādīts, ka kopumā valsts atbalsts pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai sasniedzis 2,1 miljardu eiro. No minētās summas valdība dažādiem pasākumiem jau ir rezervējusi 966,46 miljonus eiro, no kuriem līdz 31. maijam faktiski piešķirti 228,67 miljoni eiro, piemēram, dīkstāves pabalstu izmaksai u.c. atbalsta programmām. Vienlaikus valdība iepriekš arī lēmusi dažādiem ministriju pasākumiem pārdalīt Eiropas Savienības fondus 496 miljonu eiro apmērā.

Otrdien ministri vienojās pārdalīt papildu 600 miljonus eiro. No tiem modernizācijas projektiem paredzēti 223 miljoni eiro – 75 miljoni eiro "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ieguldījumu fondam, 90 miljoni eiro kā finanšu instrumentu lielo komersantu atbalstam, bet 58 miljoni eiro zemkopības nozares modernizācijai.

Dažādiem infrastruktūras projektiem tiks novirzīti 152,2 miljoni eiro. No šīs summas 103,2 miljoni eiro tiks veselības nozares infrastruktūras projektiem – Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Latvijas Onkoloģiskajam centram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam automašīnu iegādei, kā arī vairāku reģionālo slimnīcu intensīvo terapijas nodaļu paplašināšanai, izolācijas boksu izveidei, pacientu plūsmu nodalīšanai.

Kultūras infrastruktūrai novirzīti 11 miljoni eiro, bet 35 miljoni eiro paredzēti ēku siltināšanai, papildu 63,5 miljoni eiro paredzēti izglītības un zinātnes projektiem, savukārt veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tostarp mazaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām, tiks novirzīti 16,8 miljoni eiro.

Tāpat 20 miljonus eiro plānots novirzīt kā atbalstu tūrisma nozarei, 21 miljonu eiro kultūras attīstības plānam, 66 miljonus eiro VAS "Latvijas dzelzceļš" u.c. pārvadātājiem, bet 15 miljoni eiro tiks novirzīti demogrāfijas pasākumiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu, ka valdība spēja panākt vienošanos, atbalstot "līdz šim vērienīgāko" finanšu investīcijas paketi: "Visas šīs aktivitātes ir vērstas mūsu tautsaimniecības un ekonomikas attīstībai. Paldies sadarbības partneriem, kas spēja katrs no mums skatīties plašāk par savas partijas atbildīgo jomu un mērķēt uz to, kas ir svarīgāk valstij kopumā, jo šī nauda ir aizņemta nauda un tā mums būs arī jāatdod, tādēļ pret to ir jāizturas gudri un atbildīgi."

Viņš norādīja, ka līdz šim stratēģijā uzsvars ir likts uz eksportu un produktivitāti, jo ar valsts iekšējo patēriņu krīzes vadīto iztrūkumu nav iespējams kompensēt. Vienlaikus pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķiniem gaidāmais eksporta kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, būs trīs miljardi eir, tādēļ investīcijas ir atbilstošas, kas vienlaikus arī stiprinās tautsaimniecības mugurkaulu.

Tāpat ir panākts atbalsts tūrisma nozarei, ļaujot valstī no 3. jūnija ieceļot lielākam tūristu skaitam. "Šeit būs ļoti liela loma Latvijas Investīju un attīstības aģentūrai, jo viņiem vajadzēs būt kā "iekšā saucējiem" un jāizvērš masīva kampaņa, lai Latvijā ievilinātu ārvalstu tūristus," sacīja Vitenbergs. Valdība lēma, ka no 3. jūnija pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā.

Runājot par kultūras nozarei atvēlēto finansējumu, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzīmēja, ka vienošanās par daļu no nozarei atvēlētās naudas izlietošanu ir panākta, līdz ar to vēl ir gaidāmas diskusijas par pārējiem piešķirtajiem līdzekļiem.

Viņš skaidroja, ka ar finanšu ministriju ir panākta vienošanās par atbalstu zaudējumu kompensācijai dīkstāves laikā cietušajām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām un pārraudzībā esošajiem muzejiem, bibliotēkām un valsts iestādēm. Tāpat vienošanās ir panākta par radošajām personām vai brīvmāksliniekiem, proti, kā krīzes laikā tiks stimulēta brīvmākslinieku nodarbinātība, radot iespēju "ne tikai izdzīvot, bet arī radīt". To ministrs salīdzināja ar jaunrades stipendiju.

Runājot par infrastruktūras sadaļu, Puntulis atzīmēja, ka tam ir paredzēti 11 miljoni eiro, taču par detalizētu sarakstu vēl ir nepieciešams vienoties, jo kopējais apjoms, kas ir nepieciešams iesākto infrastruktūras objektu pabeigšanai, ir 68 miljoni eiro.

Taujāts, vai atvēlētajos 11 miljonos eiro ietilpst arī Nacionālās koncertzāles būvniecība, ministrs norādīja, ka nevēlas steigties ar precīzu sarakstu, kā šos līdzekļus ir paredzēts izmantot, bet pieļāva, ka nauda varētu atvēlēt arī koncertzāles būvniecībai.

Savukārt runājot par 15 miljonu piešķiršanu demogrāfijas jomai, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība vēl diskutē par konkrētiem atbalsta mehānismiem. Viņu papildināja Puntulis, norādot, ka ar šī atbalsta uzsvars būs uz to, lai vecāki pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū.

Vienlaikus aģentūra LETA informē, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņu, visticamāk, pārcels uz nākamo gadu, tā vietā tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu.

Līdz šim bija plānots, ka valdība jau šogad varētu nākt klajā ar piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, tomēr FM ziņojumā norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu jeb 2021.gada 31.maiju.

Termiņa pārcelšana tiek skaidrota ar Covid-19 straujo izplatību Latvijā un pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr FM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, par pamatu ņemot iepriekš Valsts kontroles veikto revīziju "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi".

Latvijā patlaban tiek piemēroti 307 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc FM aprēķiniem 2018.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,254 miljardi eiro, kas ir 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

FM ir izstrādājusi plānu spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai, sagrupējot nodokļu atvieglojumus divās kategorijās, proti, nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji ir definējami, un nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami.

118 spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem atbilstoši laika grafikam no šā gada jūnija līdz 2022.gada 30.decembrim tiks definēti mērķi un sasnieguma rādītāji, bet 189 nodokļu atvieglojumiem ir sniegts pamatojums, kādēļ mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami.

FM atzina, ka vairākas nozaru ministrijas un institūcijas iebilst būt atbildīgās atsevišķu nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanā, līdz ar to, joprojām pastāv nesaskaņas panākt kompromisu atbildīgo institūciju noteikšanā.

Politiķi arī lēma, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem Valsts ieņēmumu dienests atteicis, jo pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildu noteiktie maksājumi nepārsniedza 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.

Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Cilvēkiem, kuri saņem dīkstāves palīdzības pabalstu, piešķir arī piemaksu 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru personai tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Piemaksu par apgādībā esošu bērnu pārskaita uz personas kontu, kurā tiek pārskaitīts dīkstāves palīdzības pabalsts.

Valdība otrdien atbalstīja 15 jaunu vai paplašinātu bērnudārzu būvniecības projektus 11 Latvijas pašvaldībās, kurās ir būtiskas bērnudārzu rindas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidroja, ka ar šo valdības lēmumu gandrīz 2200 bērniem būs iespēja apmeklēt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes. Kopējais investīciju apmērs plānots vismaz 40 miljonu eiro apmērā, no kuriem 20 miljoni plānoti kā valsts budžeta aizdevums pašvaldībām, bet projektus plānots īstenot tuvāko divu gadu laikā.

VARAM apkopotā informācija liecina, ka uz 2019. gada 1. oktobri kopumā 43 pašvaldībās rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm gaidīja 10 105 bērni. Atbalstot šos pašvaldību investīciju projektus, rindas samazinājums būtu par 22%, lēš ministrija.

"Garās bērnudārzu rindas daudzās Latvijas pašvaldībās ir bijusi ilgstoša problēma un tā turpina pieaugt, esošās tendences liecina, ka pašvaldības nespēj pilnībā un īsā termiņā atrisināt rindu jautājumu uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm. Esam atbalstījuši būvniecības projektus 11 pašvaldībās, kur ir augsta gatavība uzsākt būvniecības darbus jau šogad," norāda VARAM ministrs Juris Pūce (AP).

Valdība arī lēma Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti apstiprināt ministrijas valsts sekretāra amatā. Rīkojumā par Valanta apstiprināšanu Vitenbergs norāda, ka ir ņemta vērā viņa pieredze valsts pārvaldē, zināšanas un profesionālos sasniegumus ministrijas darbības jomās – Eiropas Savienības fondu apguvē, finanšu instrumentu izstrādē, investīciju piesaistē, kā arī būvniecības un mājokļu nozarē, kurā pēdējos gados īstenotas būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

"Tāpat EM efektīvai darbībai nozīmīga ir Valanta pieredze liela kolektīva vadīšanā, līdera dotības kopējās komandas veidošanā, kā arī sadarbības, attīstības un iniciatīvas veidošanas prasmes," norāda ekonomikas ministrs.

Vienlaikus Valantis ir "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs, kā arī viņu no Nacionālās apvienības un partijas "Vienotība" kopīgā saraksta 2017. gadā ievēlēja par Baldones novada domes deputātu.

Portāls "Delfi" arī ziņoja, ka pēc vairāku nedēļu sīvām diskusijām valdošās koalīcijas partiju starpā pirmdien koalīcija sadarbības sanāksmē panākusi galīgo politisko vienošanos par to, kā tuvāko divu gadu laikā ekonomikas veicināšanai tiks ieguldīti divi miljardi eiro. Detalizētu informāciju ar konkrētiem projektiem politiķi solīja atklāt Ministru kabineta sēdē otrdien.

Pēc sadarbības sanāksmes Kariņš norādīja, ka pagājušā nedēļā valdība pieņēma stratēģisko redzējumu, kā grib ieguldīt naudu, bet šonedēļ būs informatīvais ziņojums, kurā jau būs daudz konkrētāks sadalījuma pa kategorijām. "Divi miljardi tiks ieguldīti apmēram vienādās trešdaļās – pabalstiem, infrastruktūrā un modernizācijā. Domāju, ka mēs varēsim viest lielāku skaidrību ekonomikai un uzņēmējiem, kā valsts varēs attīstīties. Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka trešdaļā, kas iecerēta modernizācijai, ir nauda zinātnei, veselības aprūpes modernizācijai," uzsvēra Ministru prezidents.

Vienlaikus koalīcija pirmdien vienojās par 32 miljonu eiro atbalstu kultūras nozarei. Panākto vienošanos Nauris Puntulis (NA) raksturoja kā pierādījumu tam, ka šai valdībai kultūras nozare "nav bārenītes statusā" un tās vajadzības tiek skatītas līdzvērtīgi ar citām nozarēm.

Viņš atzina, ka, tāpat kā kopējā valdības stratēģijā izejai no krīzes, naudas sadalījums nozarē plānots trijās vienādās daļās – pabalstiem, infrastruktūrai un modernizācijai jeb radošuma atbalstam, kas ietvertu valsts pasūtījumu un radošo personu stipendijas. "Līdzekļi tiks izmantoti, lai no krīzes iznāktu spēcīgāki," solīja ministrs.

Puntulis gan nevarēja precizēt sadalījuma detaļas un arī uz žurnālistu jautājumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamu iekļaušanu šajā programmā atbildēja, ka viena no pozīcijām ir infrastruktūra, bet "ar precīzāku sadalījumu nāksim klajā mirklī, kad šis finansējums valdībā būs jau konkrēti apstiprināts pa pozīcijām".