Gatavi ārkārtējās situācijas atcelšanai – Saeima apstiprina nepieciešamo likumu paketi  (64)

Ministru kabineta sagatavotā sešu likumprojektu pakete valdībā tika apstiprināta maija pēdējā valdības sēdē un piektdien, 29. maijā, Saeimā nodota izskatīšanai komisijām. Pirmajā lasījumā tie tika pieņemti ceturtdien, 4. jūnijā, un tiem tika noteikta arī tā saucamā "lielā steidzamība", kad par steidzamību nobalso divas trešdaļas no balsojošo deputātu skaita. Tas liek Valsts prezidentam izsludināt likumu ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tā saņemšanas. Ar tādu steidzamību pieņemtos likumus nevar nodot arī otrreizējai caurlūkošanai vai tautas nobalsošanai. Līdz ar to likumiem jāstājas spēkā vēl pirms 9. jūnija.

Par visu šo likumprojektu izskatīšanu steidzamā kārtā līdz ar Saeimas valdošo koalīciju nobalsoja arī Zaļo un zemnieku savienība, pamatojot to ar nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atgriezties pie normālas situācijas valstī. Tomēr "Saskaņa" atbalstīja tikai dažu likumu steidzamību.

Lielākās opozīcijas iebildes raisīja divi apjomīgi likumprojekti – "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums" un "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums". Par tiem raisījās lielas debates abos lasījumos un atbildīgajās komisijās, kā arī atspoguļojās uz otro lasījumu iesniegto priekšlikumu skaitā – attiecīgi 94 un 45 priekšlikumi, ko Saeima izskatīja sēdē piektdien.

Šie divi likumprojekti raisīja ne tikai opozīcijas bažas par pārāk lielām pilnvarām valdībai, finanšu ministram un Saeimas "nostumšanu malā", lemjot par valsts finanšu un citiem jautājumiem, bet labojumus otrajam lasījumam iesniedza arī vairāki ministri un valdošās koalīcijas deputāti. Par "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu" galīgajā lasījumā nobalsoja koalīcija un ZZS, bet "Saskaņa" bija pret.

"Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likuma" nosaukums pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma galīgajā lasījumā tika nomainīts uz "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums".

Pēc Reira ieteikuma Saeima arī precizēja likuma mērķi – atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Par šī likuma pieņemšanu nobalsoja valdošā koalīcija un ZZS, bet "Saskaņa" atturējās.

Saeimas pieņemtā "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma" mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Deputāti galīgajā lasījumā papildināja likumu ar normu, ka likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinetam vismaz reizi trīs mēnešos būs jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Saeima atzīs likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.

Saeima gan noraidīja opozīcijas priekšlikumu no likumprojekta izslēgt nodaļu, kas regulē personu tiesību ierobežojumus. Likumā teikts, ka saskaņā ar šo likumu var noteikt privātpersonu tiesību ierobežojumus vienīgi tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Ja vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt personas ierobežojošos pasākumus, tiesību ierobežojumi ir atceļami

MK arī saglabās tiesības noteikt prasības un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo personu skaitu. Likumā noteikts, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.

Valdībai arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.

Noteikts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri varēs uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu nepārtrauktu, prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.

Atceļot ārkārtējo situāciju valstī, valsts un pašvaldību institūcijām pakāpeniski būs nepieciešams atgriezties pie pilnīgas visu pakalpojumu sniegšanas privātpersonām. Likums paredz, ka valsts institūcijām pakalpojumu saņemšana klātienē jāatjauno tikai tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām. Šādi nosacījumi attiecināmi arī uz privātpersonu darbību tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams personu drošībai atbilstoši epidemioloģiskās drošības situācijai valstī.

Likums paredz arī dažādus īpašos nosacījumus tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai, kriminālsodu izpildei, kā arī īpašos nosacījumus izglītības, sporta un tūrisma jomā. Tāpat noteikti sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumi. Jaunajā likumā paredzēta arī jau iepriekš noteiktā administratīvā atbildība par ierobežojumu neievērošanu: fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām (10 līdz 2000 eiro), juridiskajai personai – no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām (140 līdz 5000 eiro).

Pēc šī likuma spēkā stāšanās spēku zaudēs likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību".

Savukārt "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" radīts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.

Līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum". Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots saglabāt arī dīkstāves pabalstu, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām savienībām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.

Likumā paredzēts turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus un tas pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās līdzšinējo likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020. taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi.

Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas.

Noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020. gadu.

Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada beigām turpinot sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību pārvarēšanai, neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Tāpat noteikts, ka sociālie uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam.

Līdz šī gada beigām komercpārvadājumu uzņēmumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem varēs maksāt 50 procentu apmērā, savukārt atlikušo daļu samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējā nodokļa maksājumu.

Otrajā lasījumā Saeima atbalstīja arī priekšlikumu par pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredz, ka Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Covid-19 izraisītās krīzes radītās negatīvās ietekmes uz kultūras nozari mazināšanai.

Izskatot šo likumu galīgajā lasījumā, pēc opozīcijas paustajām bažām un arī pēc neapmierinātības pašas koalīcijas rindās Saeima galīgajā lasījumā laboja virkni likuma pantu, kas paredz finanšu ministram tiesības rīkoties ar valsts budžeta līdzekļiem ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem. Tagad finanšu ministra un valdības būtiskiem lēmumiem rīcībai ar valsts budžeta līdzekļiem būs vajadzīga Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana.

Saeima arī papildinājusi iepriekš kritizēto likumprojekta pantu, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai tās draudu gadījumā Ministru kabinets, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, nosaka pasākumus valsts tautsaimniecības atjaunošanai, veselības nozares stiprināšanai un sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Tagad Ministru kabinets šādus pasākumus varēs paredzēt, tikai saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un atbildīgo Saeimas nozares komisiju.

Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām būs atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu. Vienlaikus joprojām aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un laikā no pulksten 22 līdz 8. Opozīcijas pārstāvjiem neizdevās panākt, ka šī norma no likuma tiek izslēgta.

Tāpat opozīcijas pārstāvjiem neizdevās panākt atbalstu priekšlikumu, kas noteiktu dīkstāves pabalsta minimālo summu 300 eiro, kā arī virknei citu priekšlikumu, kam opozīcija centās panākt atbalstu krīzes laika likumos.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem neizdevās gūt atbalstu priekšlikumam, ka arī pēc ārkārtējās situācijas ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Līdz ar to pēc ārkārtējās situācijas beigām atkal būs atļautas azartspēles pilnā apmērā spēļu zālēs un internetā.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva "KPV LV" deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums ar Covid -19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un divus gadus pēc tās noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā sabiedriskajai ēdināšanai.

Saeimas vairākums piektdien atbalstīja arī grozījumus "Epidemioloģiskās drošības likumā", kas papildina likumu ar normām, kas izriet no 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", jo likumā ir nepieciešams pārņemt tās iepriekšminētā rīkojuma prasības, kuras vispārēji var attiecināt uz epidemioloģisko drošību valstī, paredzot iespēju, ka valstī arī nākotnē var veidoties sabiedrības veselības apdraudējums kādas citas no jauna parādījušās infekcijas slimības izplatīšanās dēļ.

Grozījumi "Epidemioloģiskās drošības likumā" papildina bīstamas infekcijas slimības definīciju, nosakot, ka tās ir cilvēka infekcijas slimības un parazitārās slimības, kas sakarā ar to ļaundabīgo klīnisko norisi, spēju strauji izplatīties un efektīvu profilakses vai ārstniecības līdzekļu trūkumu apdraud sabiedrības veselību, kā arī var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības situāciju.

Papildina arī epidemioloģiskā drošības jēdzienu, paplašinot to ar kontaktpersonu noteikšanu un uzskaiti, kā arī īpašu piesardzības un ierobežošanas pasākumu noteikšanu, tajā skaitā profesionālās darbības un piedalīšanās mācību procesā ierobežošanu un aizliegšanu, slimniekiem, infekciozajām personām, kontaktpersonām un personām, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos.

Tagad likums nosaka, ka Veselības inspekcijas amatpersonām ir arī tiesības kontrolēt obligātās pašizolācijas (mājas karantīnas) un izolēšanas nosacījumu izpildi, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nodrošinās epidemioloģisko uzraudzību, vāks, uzkrās un analizēs datus arī par kontaktpersonām.

SPKC būs ir tiesīgs uz laiku līdz diviem gadiem noteikt no jauna parādījušos bīstamo infekcijas slimību, par kuru ir saņemta Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu kontaktpunkta informācija. Informācija par no jauna parādījušās bīstamās infekcijas slimības noteikšanu tiek publicēta SPKC tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". SPKC publicēs savā tīmekļvietnē to valstu sarakstu, kurās konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās, tajā skaitā tādu bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās, kuras var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu un uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežošanas pasākumi.

Likums arī tagad nosaka, ka, ja draud izplatīties infekcija slimība (izņemot bīstamas infekcijas slimības), pašvaldība pēc SPKC vai Veselības inspekcijas ieteikuma ir tiesīga pieņemt lēmumu par karantīnas pasākumu noteikšanu pašvaldības iestādēs (tai skaitā pašvaldības izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs), sabiedrisko pasākumu rīkošanu vai peldvietu lietošanas ierobežošanu vai aizliegšanu, kā arī pašvaldības noteikto karantīnas vai citu ierobežojošu pasākumu atcelšanu.

Likums papildināts ar pantu, ka bīstamas infekcijas slimības gadījumā medicīniski novērojamai kontaktpersonai atbilstoši SPKC epidemiologa rekomendācijām tiek piedāvāta brīvprātīga pašizolācija (mājas karantīna) dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē infekcijas slimības inkubācijas laikā. Sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt šīm personām obligātu pašizolāciju (mājas karantīna) dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē.

Klāt nācis arī pants, ka pašizolācijas nosacījumi bīstamas infekcijas slimības gadījumā personai, par kuru ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tā ir atradusies paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, atbilstoši SPKC epidemiologa rekomendācijām tiek piedāvāta brīvprātīga pašizolācija dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā infekcijas slimības inkubācijas laikā. Sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt šīm personām obligātu pašizolāciju dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā.

Noteikts arī, ka personas, kuras tiek nodarbinātas ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītos darbos, šādos darbos (arī mācību prakses laikā) aizliegts nodarbināt, ja radušās aizdomas par personas inficēšanos ar infekcijas slimību, bet bīstamas infekcijas slimības gadījumos ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītos darbos aizliegts nodarbināt arī personas, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, vai personas, kuras SPKC epidemiologs ir noteicis kā kontaktpersonas.

Ministru kabinets arī darba devēja un darbinieka pienākumus, ja persona ir saslimusi ar infekcijas slimību vai inficējusies ar to vai ir aizdomas par personas saslimšanu vai inficēšanos ar infekcijas slimību, kā arī ja par personu ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tā ir atradusies paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, vai personu SPKC epidemiologs ir noteicis kā kontaktpersonu.

Grozījumi arī precizē, kā, pastāvot bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās draudiem Latvijas Republikas teritorijā, Ministru prezidents pēc veselības ministra priekšlikuma izsludina karantīnu un ar rīkojumu nosaka karantīnas režīmu, un kā sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets pēc veselības ministra ieteikuma infekcijas slimību izplatības ierobežošanai ir tiesīgs noteikt šādus ierobežojumus ceļošanai uz valstīm, kas iekļautas SPKC publicētajā valstu sarakstā, kurās konstatēta tāda infekcijas slimību izplatīšanās (tai skaitā bīstamo infekcijas slimību), kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.

Likums papildināts arī ar normu, ka bīstamas infekcijas slimības gadījumā objektos, kuros noteikts karantīnas režīms, apsardzi nodrošina Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, izņemot Nacionālo bruņoto spēku objektus, kuros apsardzi nodrošina Nacionālie bruņotie spēki, un ieslodzījuma vietas, kurās apsardzi nodrošina Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Saeima atbalstīja arī paketē esošos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā kreditoru sapulces noturēt arī attālināti, ne tikai klātienē, kā to šobrīd noteic spēkā esošais Maksātnespējas likuma regulējums.

Atbalstīti arī grozījumi "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz noteikt administratīvo atbildību par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un iestāžu kompetenci attiecīgo pārkāpumu izskatīšanā.

Saeima pieņēma arī grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Tie paredzēti, lai saglabātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu un par informācijas nesniegšanu ārkārtējās situācijas laikā arī pēc 2020. gada 1. jūlija, kad spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Likumprojekts attieksies uz personām, kas pārkāps ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī uz personām, kuras nesniegs informāciju saistībā ar infekcijas slimības izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par to, ka persona ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta.