Turpmāk plānots visu šo funkciju veikšanu vairs neuzticēt vienam uzņēmumam, bet sadalīt. Iespējams, daļu uzturēšanas darbu varētu veikt arī CSDD pati. "Mēs vērtēsim, par ko mēs taisīsim iepirkumu un ko mēs spēsim paši ar saviem resursiem nodrošināt," sacīja CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.
Galvenais mērķis ir samazināt fotoradaru uzturēšanas izmaksas, jo ar radaru darbības rezultātā iekasētajiem sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nepietiekot.
Radarus CSDD piegādāja SIA "Reck", kas atbildēja arī par radaru uzturēšanu. Tagad saistības beigušās, bet fotoradaru ražotājs šajā pavasarī brīdinājis CSDD, ka radaru licence ir apmaksāta tikai līdz maija beigām un pēc tam tā jāiegādājas no jauna. Par licences turpmāko darbību nesen interesējies arī pats CSDD, tomēr direkcija noliedza, ka ar to būtu kādas problēmas.
"Tas ir mūsu īpašums un mēs ar to varam darīt arī turpmāk visas mums nepieciešamās lietas, pašlaik stacionāri fotoradari darbojas, tie ir licencēti un verificēti, ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai radari Latvijā varētu strādāt, arī sūtīt operatīvi datus valsts policijai," apgalvoja CSDD pārstāve, vēlāk gan precizējot, ka licences ir spēkā, bet jautājums par to turpmāko iekļaušanu uzturēšanas līgumā tikšot risināts iepirkuma kārtībā.
Ņemot vērā šīs pārmaiņas, vakar notikusi tehniskā atslēgšanās un pēc tam pieslēgšanās radariem. Pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) teiktā, uz laiku darbību pārtraukuši 78 no 100 radariem.
Konkrētie fotoradari uz Latvijas ceļiem darbojušies piecus gadus, kas ir aptuveni puse no to ekspluatācijas ilguma. Satiksmes ministrs cer jau ātrāk pāriet uz citu risinājumu. "Tas ieteicamais variants būtu, ka tie būtu vidējā ātruma radari. Mūsu kaimiņvalstis jau ir atteikušās no punktveida radaru izmantošanas, un arī mums ir pakāpeniski no tā jāiet prom. Problēma ir līdzekļu trūkums," izteicās ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
