Tieslietu padomē darbojas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs. Tāpat padomē darbojas septiņi tiesneši, tostarp, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš pats ir viens no ģenerālprokurora kandidātiem.
Aģentūra LETA izdevās sazināties ar dažiem padomes locekļiem - tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (JKP) un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
Rozenbergs pastāstīja, ka ar kandidātu koncepcijām viņš ir iepazinies un tās viņa vērtējumā ir sagatavotas "ar dažādu rūpību".
"Kopumā varu vērtēt, ka koncepcijas sagatavotas atbilstoši katra kandidāta gribēšanai un varēšanai vispār sagatavot šādas koncepcijas un ieņemt šādu amatu," norādīja Rozenbergs.
Izšķiršanos par atbilstošāko kandidātu Rozenbergs iekšēji vēl nav pieņēmis, taču advokātu padomes vadītājs nenoliedza, ka viņam ir vairāki favorīti. Kandidātu uzvārdus viņš publiski neminēs, lai neietekmētu balsojumu.
Rozenbergs arī pastāstīja, ka Tieslietu padome pirmdien lems par balsošanos kārtību, proti, vai balsot par visiem kandidātiem vienlaikus, vai par katru kandidātu atsevišķi.
Bordāns arī apliecināja, ka iepazinies ar kandidātu sagatavotajām koncepcijām, tomēr konkrēts favorīts viņam nav izkristalizējies. Ministram ir svarīgi redzēt kandidātu uzstāšanos un spēju atbildēt uz jautājumiem. Bordānam kandidātiem būs jautājumi, turklāt viņš pauda cerību, ka ministra viedoklī ieklausīsies arī pārējie padomes locekļi.
"Kandidātu iesniegtās koncepcijas ir labas un ir tādas, kas vispārīgas. Tāpēc svarīgi, lai arī pārējā Latvijas sabiedrība tās varētu izlasīt, jo tās ir brīvi pieejamas internetā," uzsvēra ministrs.
Bordāns arī atgādināja, ka pēc Tieslietu padomes lēmuma vēl gaidāms balsojums Saeimā.
Jurašs pauda, ka kandidātu iesniegtajās koncepcijās neviens kandidāts neko nepareizu nav ierakstījis, lai gan uzsvari atšķiroties.
Viņaprāt, liela nozīme būs tam, vai kandidāti vispār ir spējīgi realizēt pārmaiņas prokuratūras darba organizācijā. "Viena lieta ir apzināties kādas pārmaiņas nepieciešamas, bet otra lieta kā tās īstenot dzīvē. Mana pozīcija ir bijusi tāda, ka atbilstošākais ir kandidāts, kurš spēj reāli uzlabot prokuratūras darbu. Viena lieta ir uzrakstīt koncepciju, bet kandidātam ir jābūt tādām rakstura īpašībām, kas ļauj plānus ieviest reālajā dzīvē," norādīja Jurašs.
Sliktākais scenārijs būtu tāds, ka par ģenerālprokuroru tiek apstiprināts cilvēks, kurš nav gatavs mainīt prokuratūru, bet turpināt tās stagnāciju, pauda politiķis. Par prokuratūras darba uzlabošanu runā ne tikai Valsts prezidents Egils Levits, bet arī starptautiskās organizācijas, norādīja Jurašs.
Viņš konkrētus favorītus atturējās minēt, taču nenoliedza, ka starp kandidātiem ir vairāki cilvēki, kuri, viņaprāt, ir piemēroti šim amatam. Juraša izvēle būšot atkarīga no kandidātu sniegtajām atbildēm.
Jau ziņots, ka Tieslietu padome pirmdien, 8.jūnijā, un otrdien, 9.jūnijā, uzklausīs ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā.
Uz amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Zvejniece atzīmēja, ka visu kandidātu iesniegtie dokumenti apliecina pretendentu atbilstību Prokuratūras likuma 36.pantā izvirzītajām prasībām, proti, vecuma, pilsonības, izglītības, darba stāža un citām prasībām. Visi pretendenti saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
