Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) šodien Tieslietu padomē uz ģenerālprokurora kandidātu iztaujāšanu savā vietā deleģējis komisijas deputātu un partijas biedru Jāni Butānu.
Savukārt cits Tieslietu padomes loceklis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš vienlaikus ir arī viens no ģenerālprokurora kandidātiem, paziņoja, ka viņš nepiedalīsies balsošanā un ģenerālprokurora kandidātu iztaujāšanā. "Es vērošu situāciju no malas," uzsvēra Stukāns.
Ņemot vērā minēto, kandidātu iztaujāšanā piedalīsies 14 padomes locekļi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka Jurašam ētisku apsvērumu dēļ ģenerālprokurora atlasē piedalīties nevajadzētu.
Jurašs patlaban ir apsūdzētā statusā lietā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski.
Jurašs pirmdien sociālajos tīklos ievietotajā paziņojumā raksta, ka viņš devies politikā, lai celtu tiesiskuma un godīguma latiņu. Politiķis ir pārliecināts, ka krimināllieta par valsts noslēpuma izpaušanu pret viņu tika ierosināta, jo atteicies no viena miljona eiro liela kukuļa un medijiem publiski paziņojis, ka šī lieta netiek izmeklēta.
Jurašs uzskata, ka nav neviena juridiskā vai ētiskā pamatojuma, lai viņš nepiedalītos ģenerālprokurora izvēlē. Politiķis arī uzskata, ka Tieslietu padomē ir vairāki cilvēki, kuri jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā atrodas tiešā interešu konfliktā un viņiem ģenerālprokurora izvēlē nebūtu jāpiedalās.
"Tomēr, lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, esmu atteicies no lemšanas par jaunā ģenerālprokurora izvēli un Saeimu pārstāvēt esmu deleģējis savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā Jāni Butānu. Ceru, ka šis mans solis pamudinās arī citus Tieslietu padomes locekļus daudz kritiskāk izvērtēt savu dalību jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā," norāda Jurašs.
Savukārt politiskā partija "KPV LV" savā paziņojumā presei uzsvērusi, ka Juraša lēmums atsaukt savu kandidatūru ļaus ģenerālprokurora iecelšanai būt caurspīdīgai.
Preses paziņojumā citēts partijas Saeimas frakcijas vadītājs Ēriks Pucens, kurš norādījis, ka, viņa ieskatā, nebūtu pareizi, ka Tieslietu padomes ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanas komisijā ir persona, kurai nav atceltas apsūdzības noziedzīgā nodarījumā. "Līdz ar to atrašanās komisijā, kas ieceļ vienu no galvenajiem tiesiskuma sargātājiem valstī, būtu ne tikai neētiska, bet pat apdraudējums tiesiskumam, sabiedrībai un demokrātijas vērtībām," citēts Pucens.
Jau ziņots, ka Tieslietu padome pirmdien un otrdien uzklausīs ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā.
Uz amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
