Cīņa par ģenerālprokurora posteni: kandidāti nosauc prioritātes (plkst. 19.58)  (31)

Bet kandidāti Armīns Meisters un Alēns Mickevičs, nonākot augstajā amatā, pievērstos prokuroru disciplīnas uzlabošanai un apsvērtu atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizēšanu.

Savukārt advokāts Aldis Pundurs, Tieslietu padomei klāstot savu vīziju par prokuratūras darbu, ja viņš tiktu iecelts par ģenerālprokuroru, uzsvēra prokuroru specializācijas pozitīvās puses, savukārt Juris Stukāns izcēla to, ka var piedāvāt "skatījumu no malas".

Kā pirmo ģenerālprokurora kandidātu Tieslietu padome šodien uzklausīja Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokuroru Jāni Ilsteri.

Viņš savā prezentācijā minēja to, ka pirmais vēlamais darbs būtu prokuratūras nostiprināšana Satversmē. Tas nepieciešams vērtējot procesus pasaulē, lai gan šobrīd var priecāties, ka Latvijas prokuratūras neatkarība nav apdraudēta, tomēr viņš minēja Polijas un Ungārijas piemērus, kas liecina par pretējo. Viņaprāt, mūsdienu politiskā konjunktūra mainās, taču politiķiem Satversmes grozīšana ir daudz grūtāks process, nekā parastu likumu izmaiņas.

Ilsteris starp savām prioritātēm minēja uzticības atgūšanu prokuratūrai, lai gan šajā jomā ir jāiegulda liels darbs. Minētais nozīmē to, ka pašiem prokuroriem sabiedrībai jāskaidro savi lēmumi dažādās lietās.

Tāpat Ilsteris uzskata, ka jāceļ prokuratūras veikto lietu uzraudzības kvalitāte, tāpēc šajā jautājumā būtiska ir sadarbība ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, kuras pārziņā ir lielākā daļa no Latvijā reģistrēto noziegumu izmeklēšanas. Lai to veicinātu, ir arī jādomā par izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu uzraudzību stiprināt.

Pēc Ilstera domām policijai sākotnējā stadijā pašai būtu jāveic izmeklēšana bez prokurora darbības, proti, tas būtu vairāk attiecināms uz mazāk svarīgu krimināllietu izmeklēšanu, jo policijai būtu jābūt kvalificētai to izdarīt bez prokuroru norādījumiem. Taču arī šajos gadījumos būtu jābūt kopsaucējiem kā pildīt uzdevumus, jo prokurors uz tiesu nesūtīs nekvalitatīvi sagatavotu lietu.

Patlaban Latvijā tiesu varas reforma ir beigusies, savukārt Valsts policijā reforma turpinās. Tas nozīmē, ka arī prokuratūras struktūru nepieciešams izveidot efektīvāku. Kā piemēru viņš minēja to, ka patlaban no deviņām prokuratūrām katrā ir trīs prokurori un viens virsprokurors.

Ilsteris atgādināja, ka ģenerālprokuroram ir tiesības noteikt prokuroru štata vietas. Tas nozīmē, ka ar "štata vietām var operēt, ja vienā vai otrā rajonā ir problēmas ar lietu uzraudzību."

Attiecībā uz lietu iztiesāšanas ilgumu, Ilsteris uzskata, ka nepieciešams prokuratūrā sagatavot konkrētas vadlīnijas, kuru ievērošana palīdzētu lietu skatīšanā.

Ilsteris arī kritizēja situāciju, kad, virsprokuroram ieņemot 20 gadus savu amatu, rodas stagnācija.

Tāpat Ilsteris atbildot uz jautājumiem, kritizēja to, ka prokuratūra savā darbā vāji piemēro vispārīgos tiesību principus, kas īpaši bija vērojams Latvijas pilsones Kristīnes Misānes gadījumā. "Ja Satversme šos principus aizsargā, tad kāpēc mēs šīs normas nepiemērojam," jautāja Ilsteris.

Kā otru kandidātu Tieslietu padome uzklausīja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Juri Jurisu, kurš lielu daļu savas karjeras veltījis finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai.

Viņš savā prezentācijā minēja to, ka vienam no pamatvirzieniem jābūt korupcijas, ekonomisko, finanšu un terorisma noziegumu apkarošanai, jo ārvalstu partneri šajā jomā sagaida no Latvijas konkrētus rezultātus. Jau tagad gada laikā Latvijas atbildīgās institūcijas daudz izdarījušas, lai Latvija netiktu iekļauta pelēkajā sarakstā, taču tas nav iemesls, lai ieslīgtu pašapmierinātībā.

Arī Juriss savā prezentācijā minēja pirmstiesas uzraudzības problēmu, kas kļuvusi jau ilgstoša. Viņaprāt, svarīgi saprast ar kādiem pasākumiem minētā problēma būtu risināma, un nepieļāva, ka risinājumi būtu tikai formāli. "Ja baltu auto pārkrāsos sarkanu, tad ātrāk tas nebrauks. Reformu reformas pēc nevar veikt! Tāpēc jāskatās kā prokurors tiek iesaistīts jau agrīnajās izmeklēšanas darbībās, kā viņš kontrolē šos procesus un saskaņo darbības plānu. Savukārt virsprokuroram jābūt sapratnei, vai minimālais pierādījumu standarts ir sasniegts," uzsvēra Juriss.

Juriss vērsa uzmanību, ka ģenerālprokurors nedrīkst "ķerties klāt konkrētam kriminālprocesam un dot norādījumus kā izmeklēt", taču ģenerālprokurors un prokuratūras komanda var ieteikt virzienu kā uzlabot izmeklēšanu. Atsevišķu noziegumu izmeklēšanas efektivitātes palielināšanā Juriss saredz risinājumu sava veida platformas izveidē. Šādā platformā speciālisti no atbildīgām iestādēm apspriestos par aktuāliem noziegumiem un sniegtu savu zināšanu ekspertīzi vai ieteikumus problēmu risināšanā.

Tāpat Juriss uzskata, ka Latvijā nepieciešams noteikt minimālo pierādījumu standarts.

Attiecībā uz kriminālprocesu ilgumu, Juriss minēja to, ka šajā jomā jāpilnveido normatīvie akti. Jau patlaban Saeimas Juridiskajā komisijā apstiprināti grozījumi, kas šajā jomā sniegtu efektu. Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību, ka lietu raitākā virzīšanā daudz kas atkarīgs no pašiem darba veicējiem – izmeklētāja, prokurora un tiesneša.

Juriss kļūstot par ģenerālprokuroru pievērstos arī prokuratūrai iekļaušanai starptautiskajā sistēmā

Tāpat viņš uzskata, ka nepieciešama sabiedrības uzticības palielināšana prokuratūrai. Plašsaziņas līdzekļi ir ceturtā vara, tāpēc ir svarīgi saprast, lai prokuratūras darbs nešķistu vienmuļš, prokuroriem jāiemācās izskaidrot dažādas situācijas.

Juriss savā prezentācijā arī pakavējās pie prokuroru apmācības sistēmas uzlabošanas un nepieciešamības uzlabot prokuratūras informācijas sistēmas, kā arī uzsvēra, ka būtiska ir prokuroru un prokuratūras darbinieku darba apstākļu uzlabošana.

Vaicāts par ģenerālprokurora publisko lomu, Juriss atbildēja, ka ir jāiedibina pozitīvā komunikācija, lai atvieglotu sabiedrības spiedienu uz policiju un prokuratūru. "Daudz varam runāt, ko darīt, taču sabiedrība vairāk novērtē to, kas paveikts. Jābūt risinājumiem, tad komunikācija uzlabojas," piebilda Juriss.

Attiecīgi Kozlovskis kā savu plusu minēja, ka viņš pārvalda jautājumus, kas nav tieši saistīti ar kriminālprocesuālajiem jautājumiem, jo viņš jau ilgus gadus strādā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā. Tāpat viņš minēja, ka nepieciešams pārskatīt prokuratūras vienību sadalījumu, norādot, ka "nav racionāli, ka prokuratūras vienību ir vairāk nekā tiesu".

Kozlovskis arī atzīmēja, ka nepieciešams veicināt prokuratūras saziņu ar medijiem, piemēram, skaidrojot lietu virzību, kā arī prokuroru darbu.

Kozlovska uzklausīšana ilga vien apmēram 20 minūtes.

Savukārt Kūtris savā runā vairākkārt pieskārās jautājumam par pirmstiesas izmeklēšanas procesa kvalitātes celšanu. Viņš atzīmēja, ka nepieciešamāka lielāka virsprokuroru iesaiste tieši šajā procesa fāzē, lai nodrošinātu to, ka lietās izmeklēšana norit raiti un bez aizķeršanās. Tāpat Kūtris norādīja, ka nepieciešams prokuratūras iekšienē izveidot vadlīnijas, kas būtu saistošas prokuroriem, kas pārstāv valsts apsūdzību tiesas zālē, lai viņu runas būtu konkrētas un tiešas, neizplūstot liekvārdībā.

"Es gribu, lai prokuratūra ir koordinējošā iestādē, cīņā ar noziedzību," uzsvēra amata kandidāts, piebilstot, ka, lai arī esošā prokuratūras sistēma ir laba, viņš tomēr vēlās to sakārtot, labojot tās sīkos trūkumus. Arī Kūtris atzīmēja, ka ģenerālprokuroram būtu jāskaidro sabiedrībai notikumi, kas izraisījuši tās interesi.

Kūtris būtisku daļu savas runas veltīja arī jautājumam par reformām prokuratūrā, norādot, ka būtu nepieciešamas pārmaiņas apgabala un rajona līmeņa prokuratūru lomā. Šādas reformas, cita starpā arī izlīdzinātu prokuroru slodzes, atzīmēja kandidāts.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters šodien Tieslietu padomē, iesākot savu uzstāšanos, norādīja, ka prokuratūrā strādā jau 20 gadus un līdz šim savā darbā uzņēmies arī sarežģītas un ekskluzīvas lietas. Viņš negribot lielīties, bet laikā, kad ieņēmis Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurora amatu, esot saņēmis cieņas un uzslavas apliecinājumus par savām spējām sakārtot darba vidi.

Tāpat Meisters norādīja, ka pēdējos divus gadus darbojas ģenerālprokurora padomē un prokuroru atestācijas komisijā, līdz ar to sanāk strādāt pie jautājumiem, kas skar darba kvalitāti un prokurori atlasi.

Raksturojot prokuratūras darbu, Meisters pauda uzskatu, ka pēdējā laikā sabiedrībā izskanējušais viedoklis par prokuratūru, viņaprāt, nav objektīvs. "Neviens neņemas apgalvot, ka esam ideāli. Es ikdienā jūtu, kā sistēma sevi sakārto. Patlaban, vadot lielāko prokuratūras sistēmas struktūrvienību, redzu prokurorus, kuri strādā. Strādā pie savas kvalitātes, iet ar pārliecību un drosmi. Katrā sistēmā ir melnās avis, un piķis medus mucā sabojā šo kopainu," norādīja Meisters.

Viņš uzskata, ka prokurors ir centrālā figūra tam, kā virzīsies lieta, tāpēc prokurors ir jāapmāca un jāpilnveido viņa atbildība.

Attiecībā uz prokuratūras struktūru Meisters uzskata, ka Latvija nav liela valsts, tāpēc būtu nepieciešams izveidot centralizētu prokuratūras struktūrvienību, kas darbotos finanšu un ekonomisko noziegumu jomā. Tas dotu plašāku priekšstatu un spējas vieglāk identificēt problēmas, kā arī efektīvāk apmācīt prokurorus.

"Prokuratūra var apvienot kādas darbības jomas, lai neveidotu tik plašu sadrumstalotu struktūru," norādīja Meisters.

Nokļūstot ģenerālprokurora amatā, viņš darbotos arī pie prokuroru disciplīnas uzlabošanas. "Reizēm pietrūkst darba disciplīnas. Patlaban ir prokurori, kas mēdz izlaisties, tāpēc piesegšanās aiz it kā lielā darba apjoma nav pieļaujama. Reizēm vērojams tas, ka izvēlas vieglāku darbu," norādīja Meisters.

Ģenerālprokurora amata kandidāts arī uzskata, ka prokuratūrā nepieciešamas sadalīt lietas, vadoties no principa, vai lieta ir cerīga vai arī tāda, kura var netikt līdz tiesai, pat ieguldot plašus resursus. "Vajadzētu noteikt perspektīvos kriminālprocesus, kuriem sekot līdzi," viņš piebilda.

Ģenerālprokurora amata kandidāts arī uzskata, ka prokuratūrā jāturpina ieviest informācijas sistēmas uzlabojumi, tostarp, nepieciešams plašāk izmantot videokonferences sniegtās iespējas lietu skatīšanā.

Tāpat Meisters savā prezentācijā pauda nepieciešamību veicināt starptautisko sadarbību, kas palīdzētu palielināt tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi.

Savukārt Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs savā prezentācijā aktualizēja jautājumam par to, vai Latvijā kriminālatbildība jāpiemēro par visiem nodarījumiem. Viens no iespējamiem risinājumiem šajā jautājumā būtu atsevišķu noziegumu dekriminalizācija, jo nav noslēpums, ka Latvijā lielāko daļu krimināllietu veido zādzības nelielā apmērā, sacīja kandidāts. Dekriminalizējot atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, prokuratūrā un policijā rastos plašāki resursi citu svarīgāku lietu izmeklēšanai, pauda Mickevičs.

Arī viņš uzskata, ka nepieciešams pārskatīt prokuratūru specializāciju. Specializācijai esot jābūt tajās jomās, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas, piemēram, finanšu un ekonomisko noziegumu vai kibernoziegumu jomā.

Attiecībā uz prokuratūras reputācijas celšanu Mickevičs uzskata, ka prokuratūrai savs darbs jāskaidro sabiedrībai saprotamā valodā, tāpēc nepieciešamas preses konferences vai, ņemot vērā Covid-19 radītos izaicinājumus, jāveido videorullīši, kuros prokurori skaidro informāciju par konkrētām lietām.

"Tādā veidā var veicināt sabiedrības uzticību. Ar faktisku rīcību var veicināt savu reputāciju," piebilda ģenerālprokurora amata kandidāts.

Patlaban Tieslietu padome uzklausījusi sešus kandidātus – Ilsteri, Jurisu, Kozlovski, Kūtri, Meisteru un Mickeviču.

Pundurs skaidroja, ka prokuratūra skata ļoti dažāda profila lietas, kurās prokuroriem ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Kā piemērus Pundurs minēja lietas, kas saistītas ar narkotisko vielu apriti, kā arī finanšu noziegumiem.

Tāpat, Pundura ieskatā, prokuratūrā ir nepieciešama reforma, lai tās struktūra tiktu izmainīta atbilstoši tām tiesu sistēmas izmaiņām, kas radušās pēc tiesu reformas. Kandidāts arī norādīja, ka, viņaprāt, prokuratūrai būtu jāstrādā divos līmeņus, jo tas būtu pareizākais modelis. Viņš atzīmēja, ka ir vairāki rajoni Latvijā, kur prokuratūrā kopumā ir kādi trīs četri darbinieki. Pundura ieskatā, tas nav efektīvs pārvaldības modelis.

Bijušais prokurors arī pauda uzskatu, ka būtu nepieciešams kardināli mainīt pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzību. Attiecīgi viņš uzskata, ka sistēma jāgroza tā, lai prokuratūrai būtu vadošā loma izmeklēšanā, proti, tieši prokuratūra būtu tā, kas noteiktu izmeklēšanas virzienus, bet policija veiktu "melno darbu".

Savukārt Stukāns padomei atklāja, ka viņa ieskatā prokuratūrai ir nepieciešams "skatījums no malas". Kandidāts arī atzīmēja, ka pēc tam, kad tika izsludināts konkurss uz ģenerālprokurora amatu, viņš saņēma ziņas no dažādiem tiesnešiem un prokuroriem, kas aicināja pieteikties šim amatam.

Tiesnesis skaidroja, ka viņam ir izpratne par risināmajiem jautājumiem. "Prokuratūrai ir potenciāls nodrošināt tiesiskumu un kvalitatīvu tiesas procesu, un darbs var tikt darīts savādāk - ekonomiskāk un tiesiskāk," sacīja Stukāns. Viņš norādīja, ka esošā uzraudzības sistēma nav sevi attaisnojusi, un prokuratūra nav pievērsusies ekonomisko noziegumu šķetināšanai. "Nav pamata pārmest tiesām, ka šāda veida lietas netiek skatītas, ja tikai prokurors var izvirzīt apsūdzību," uzsvēra kandidāts, piebilstot, ka prokuroram būtu jāvada kriminālprocess.

Viņš arī atzīmēja savu iesaisti dažādu likuma grozījumu izstrādē, kā arī dažādu pētījumu tapšanā.

Atbildot uz dažādiem jautājumiem, Stukāns akcentēja, ka ģenerālprokuroram ir ļoti būtiska loma tiesu sistēmā, tādēļ viņa ieskatā ir nepieciešams būtisks darbs, lai veicinātu prokuroru iesaisti procesa virzībā, sākot jau no izmeklēšanas stadijas. "Prokurora darba dienai būtu jāsākas policijas iecirknī," sacīja Stukāns.

Līdz ar to Tieslietu padome ir uzklausījusi visus astoņus ģenerālprokurora amata kandidātus un tagad sākusies apspriešanās pirms aizklātā balsojuma. Balsošana notiks vairākās kārtās, atsijājot tos kandidātus, kas būs saņēmuši vismazāko atbalstu.

Jau ziņots, ka Tieslietu padome šodien uzklausa ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā.

Uz ģenerālprokurora amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.

Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.