Ja Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprinās Tieslietu padomes izvirzīto Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, prokuratūru sagaidīs lielas reformas, atzina pats kandidāts.
Pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā pirmās lietas, kam Stukāns pievērsīsies, būs prokurora lomas mainīšana pirmstiesas izmeklēšanā. "Es vēlos pētīt prokuratūras struktūru, lai maksimāli lietderīgi izmantotu prokurorus tieši izmeklēšanas nodrošināšanā. Pārmaiņas būs tikai tad, kad spēšu saprast un apzināties situāciju, kāda patlaban ir prokuratūrā. Ar to es domāju prokuratūras struktūru un štata vietas," norādīja Stukāns.
Nesen TV3 raidījumam "Nekā personīga" Valsts prezidents Egils Levits pauda vērtējumu, ka prokuratūra līdz šim darbojusies viduvējā līmenī. Atsaucoties uz Levita teikto, Stukāns norādīja, ka viņa mērķis būtu attiecīgi prezidenta un visas sabiedrības uzskatus par prokuratūru maksimāli īsā laikā mainīt uz labo pusi.
"Ja es realizēšu to, kas ierakstīts manis sagatavotajā koncepcijā, tad prokuratūru sagaida lielas reformas un pilnīgi būs jāmaina darba stils un pieeja darbam. Prokurora loma pilnīgi jāmaina gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesā," uzsvēra Stukāns.
Viņš arī uzskata, ka prokuratūrai aktīvāk jāsadarbojas ar presi, lai mainītu sabiedrības uzskatus par prokuratūru un tās darbiem.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera paveikto Stukāns atturējās vērtēt. Viņaprāt, to patlaban nevajadzētu darīt, jo amatpersonas, kuras strādājušas kopā ar Kalnmeieru, vairāk ir informētas par viņa darbībām un aktivitātēm.
"Es šobrīd varu teikt tikai to, kas vērojams tiesas procesos. Man ar viņu nav bijusi nekāda saskarsme. Pagājušajā gadā publiski nebija dzirdama smaga kritika par viņu, un tagad, īsi pirms termiņa beigām, izrādās, ka viss ir slikti. Bet kur tad bija amatpersonas šos desmit gadus un neredzēja, kas notiek? Ja bija pamats kritikai, tad vajadzēja to teikt jau iepriekš, nevis tagad, kad cilvēks atstāj amatu," norādīja Stukāns.
Ja Saeimas lēmums būs pozitīvs, tad Stukāns apsvērtu nepieciešamību izveidot nelielu ģenerālprokurora biroju, kurā uz ģenerālprokurora amata pilnvaru laiku strādātu daži palīgi, lai ikdienā nodrošinātu darba kārtības izpildi un ievērošanu. Tomēr šajā jautājumā esot jāņem vērā arī prokuratūras budžeta iespējas.
Līdz šim Stukāns ar nevienu politiķi neesot runājis par savu kandidatūru, taču iepriekš, vēl pirms pirmdienas Tieslietu padomes sēdes, partija "KPV LV" bija uzaicinājusi pieteikušos kandidātus uz tikšanos. Stukānam tikšanās ar šī politiskā spēka Saeimas frakciju bija paredzēta tuvākajā laikā.
"Mani neviens nav uzrunājis vai aicinājis kandidēt, tāpēc nevaru pateikt, kāds būs deputātu balsojums. Man nav nekādu saistību ar politiķiem," piebilda Stukāns.
Jau ziņots, ka Tieslietu padome pirmdien pēc astoņu kandidātu uzklausīšanas ģenerālprokurora amatam nolēma virzīt Stukānu.
Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.
Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
