Nagobads-Ābols bijusi Latvijas vēstniece Francijā, Spānijā un Portugālē, kā arī Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO. Ministrijā uzsvēra, ka diplomāte ir devusi nozīmīgu ieguldījumu atjaunotajai Latvijas valstij, ir daudz darījusi un sasniegusi, pateicoties savam asajam prātam, drosmei, valodu zināšanām un sievišķīgajai pievilcībai.
Ņemot vērā pasaules notikumus, Latvijas augstākajām amatpersonām nav iespējas apsveikt jubilāri klātienē. Par godu šim lielajam notikumam Ārlietu ministrija ir sagatavojusi video ar jubilāres kolēģu, draugu, radinieku un citu laikabiedru sveicieniem un atmiņām.
Nagobads-Ābols dzimusi 1920. gada 9. jūnijā Rīgā Ernesta Nagobada – pedagoga un Latvijas neatkarības cīnītāja – ģimenē. Nagobads piedalījās bruņoto spēku organizēšanā Ziemeļvidzemē, bija atbrīvotā Ziemeļlatvijas apgabala Valdes priekšsēdētājs, ilggadējs Rīgas pilsētas II ģimnāzijas direktors.
Pēc II ģimnāzijas beigšanas 1939. gadā Nagobads-Ābols studēja medicīnu Latvijas Universitātē. 1944. gada rudenī kopā ar Universitātes slimnīcas personālu tika evakuēta uz Vāciju. 1949. gadā Nagobads-Ābols beidza Tībingenas Universitātes Medicīnas fakultāti un apprecējās ar Guntaru Ābolu. Kopā ar ģimeni dzīvoja Marokā, pēc tam Parīzē.
Viņa strādāja administrācijā naftas industrijas uzņēmumā, iekļāvās Parīzes latviešu, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības sabiedriskajās aktivitātēs. Pateicoties Nagobads-Ābols un Guntara Ābola uzņēmībai, pēc sūtniecības Parīzē pilnvarotā lietveža Kārļa Berenda nāves 1987.gada janvārī izdevās saglabāt lielāko daļu no sūtniecības Francijā pēckara arhīva. Tagad šie vērtīgie dokumenti glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā, skaidroja ministrija.
Diplomātes ceļš sākās 1990. gada martā, kad Latvijas diplomātiskā un konsulātā dienesta vadītājs Anatols Dinbergs iecēla Nagobads-Ābols par goda konsuli Francijā. Pēc Latvijas neatkarības pilnīgas atgūšanas Nagobads-Ābols bija viena no pirmajiem diplomātiem, kas tika iecelti Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā.
1992. gada 18. martā Nagobads-Ābols tika akreditēta Francijā, 1993. gada 2. jūnijā – Spānijā, 1993. gada 30. novembrī – Portugālē. 1991. gada 15. oktobrī, kad Latviju uzņēma UNESCO, Nagobads-Ābols ienesa Latvijas valsts karogu UNESCO Ģenerālās konferences zālē.
No 1992. gada līdz 2000. gadam Nagobads-Ābols bija arī Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO. Viņa iestājās par Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
1997. gadā diplomāte beidza veikt vēstnieces amata pienākumus Francijā un nerezidējošās vēstnieces pienākumus Spānijā un Portugālē. 2000. gada janvārī viņai piešķirts pārstāvniecības UNESCO padomnieces goda statuss.
Nagobads-Ābols apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Francijas Goda Leģiona ordeņa III šķiru un Portugāles Lielā Nopelnu krusta I šķiru.
2019. gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), iedibinot jaunu tradīciju pasniegt balvu par mūža ieguldījumu Latvijas ārpolitikā, pirmo apbalvojumu piešķīra Nagobads-Ābols.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!