Dzīve pēc ārkārtējās situācijas – premjers aicina ievērot distanci un nedrūzmēties  (147)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka aprit gandrīz 16 nedēļas, kopš Latvija dzīvo saspīlētos apstākļos, sadzīvojot ar Covid-19, kurai nav radītas zāles vai vakcīna. Par spīti tam sabiedrība kopīgiem spēkiem ir spējusi kontrolēt infekcijas slimības izplatību, kas ļauj valdībai lemt par ierobežojumu mīkstināšanu.

Viņš skaidroja, ka ar 10. jūniju spēkā paliks būtisks nosacījums – iedzīvotājiem savā starpā ievērot divu metru distanci, bet, ja tas nav iespējams, izveidot kādu barjeru, piemēram, kā tirdzniecības veikalos pie kasēm. Viņš arī uzsvēra, ka ierobežojumu mīkstināšana nav ieteikums cilvēkiem drūzmēties, jo Covid-19 joprojām nav izskausts.

Divu metru distances ievērošanas nozīmi akcentēja arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vienlaikus norādot, ka šāda prasība paliks spēkā vismaz līdz šā gada beigām. Par turpmāku pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanu no 1. jūlija politiķe skaidroja, ka tas ir atkarīgs no tā, kāda būs epidemioloģiskā situācija pēc 10. jūnija noteiktajiem atvieglojumiem.

Taujāta, kādos gadījumos valdība varētu lemt par stingrāku ierobežojumu atjaunošanu, ministre skaidroja, ka tam nav viena konkrēta formula. Amatpersonas ņems vērā jauno Covid-19 gadijumu skaitu, cik no inficētajiem nonāk slimnīcā un cik no hospitalizētajām personām ir smagā stāvoklī.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, cik ilgi, piemēram, kultūras un izklaides iestādēm ir jārēķinās, ka tās savu darbu ikdienā varēs turpināt ne ilgāk par pusnakti, Viņķele norādīja, ka tas ir "miljons dolāru" jautājums, uz kuru pašreiz nav iespējams atbildēt.

"Mēs šobrīd regulējumu esam lēmuši pa mēnešiem. Ja situācija uzlabojas vai vismaz nepasliktinās, tad jūnija beigās mēs varam šo darba laika ierobežojumu pārskatīt. Vienīgi es aicinu uz izpratni un pacietību, jo, kamēr nav vakcīnu, mēs nevaram būtu pilnīgi droši," sacīja politiķe.

Vienlaikus sabiedriskās ēdināšanas vietas turpmāk varēs strādāt līdz pulksten 2, tādēļ amatpersonas vērtēs, kādus efektus ir devusi šī darba laika pagarināšana.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs skaidroja, ka epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 pasaulē joprojām ir saspringta. Tomēr Eiropas Savienībā ir atsevišķas valstis, kas veiksmīgi apkaro šo infekcijas slimību un dalībvalstīs pēdējo trīs mēnešu laikā ir ļoti zems jaunu inficēšanās gadījumu skaits.

Arī Latvijai esot laba situācija, jo pēdējo 14 dienu laikā ir reģistrēti 36 jauni saslimšanas gadījumi, kas ir zemākais rādītājs kopš epidēmijas sākuma.

Tāpat Latvijā jau vairāk nekā nedēļu nav konstatēta inficēšanās ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, skaidroja epidemiologs.

Perevoščikovs vienlaikus uzsvēra, ka katrs piektais no pēdējās 14 dienās reģistrētajiem slimniekiem inficējies ārzemēs. Līdz ar to arī pie relatīvi maza saslimušo skaita faktors, ka cilvēki atgriežas Latvijā un daži no viņiem ir inficēti, ir jāņem vērā.

"Četru nedēļu laikā mēs novērojām, ka pirmie atvieglojumi, kas bija izdarīti iepriekš, darbojas, mēs joprojām kontrolējam šo slimību. Gadījumu skaits nepieauga, tāpēc tagad ir otrais solis – ārkārtējās situācija ir atcelta un ierobežojumi ir vēl vairāk mazināti," sacīja epidemiologs.

Līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu turpmāk cīņa ar Covid-19 liela loma būs sabiedrības attieksmeu, piemēram, lieki nepulcējoties un ievērojot divu metru distancēšanos, kā arī ievērojot higiēnas prasības.

Vēstīts, ka līdz jūnija beigām pasākumos iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 100, bet ārtelpās – ne vairāk kā 300 cilvēku, paredz otrdien valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

Pasākumu organizatoriem, kas ārtelpās plāno uzņemt ne vairāk kā 300 cilvēkus, jāievēro, lai vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības.

Savukārt no 1. līdz 31. jūlijam vienlaikus iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāk par 1000 kvadrātmetriem, varēs uzturēties ne vairāk kā 100 cilvēki. Telpās, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, vienlaikus varēs uzturēties līdz 500 cilvēkiem. Šajā gadījumā pasākumu organizatoriem ir jānodrošina, ka telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj pasākuma norises telpas platība un infrastruktūra. Tāpat uz vienu personu jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības. Pasākuma organizatoriem ir jānodrošina publiski pieejama informācija par maksimālo pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vietā.

No 1. līdz 31. jūlijam ārtelpās varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, ievērojot, ka uz vienu personu tiek nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības.

Savukārt no 1. līdz 31. augustam pasākumā iekštelpās, kuru kopējā platība ir mazāka nekā 1000 kvadrātmetri, vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 250 cilvēki, taču telpās, kuru platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, varēs pulcēties ne vairāk kā 500 cilvēki. Līdzīgi kā iepriekš, arī augustā pasākuma organizatoriem ir jānodrošina, ka telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj pasākuma norises telpas platība un infrastruktūra. Tāpat uz vienu personu jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības.

Ievērojot, ka uz vienu personu tiek nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības, no 1. līdz 31. augustam ārtelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.

Pulcēšanās ierobežojumu prasības neattiecas uz izstāžu, kultūras, organizētu sporta treniņu vai nodarbību norises vietām, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas vietām, piemēram, dzelzceļa stacijas, autoostas, lidosta un tamlīdzīgi, kā arī uz dabas takām, ja šajās vietās netiek rīkots pasākums.

Tāpat VM izstrādātais noteikumu projekts nosaka, ka kultūras, sporta, izklaides, sabiedriskās ēdināšanas un reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 6.30 un beidz ne vēlāk kā pulksten 24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kuri jābeidz ne vēlāk kā pulksten 2.

Turpmāk tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pamatprincipi visos gadījumos ir apmeklētāju informēšana, distancēšanās, higiēnas prasību ievērošana un personiskās veselības novērtēšana.

Nosakot pulcēšanās ierobežojumus, turpmāk tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietās jānodrošina ne mazāk kā četru kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Visi citi iepriekš ieviestie ierobežojumi tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem tiek atcelti.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā papildu jānodrošina, ka tiek ievērota divu metru distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena, iekštelpās pie viena galdiņa neatrodas vairāk par četriem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi un ārtelpās pie viena galdiņa neatrodas vairāk par astoņiem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi

Tāpat ir jānodrošina, ka apmeklētājiem ir iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai, bet galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana notiek katram apmeklētājam individuāli. Vienlaikus pēc katra apmeklētāja ēdienreizes jāveic galdiņu dezinfekcija, bet sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 6.30 un beidz ne vēlāk kā pulksten 2.

Lai iespēju robežās novērstu to, ka bērns, kas ir Covid-19 pacienta kontaktpersona vai kuram ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, piedalās nometnē, noteikta nepieciešamība visiem nometnes dalībniekiem saņemt ārsta izziņu pirms dalības nometnē, otrdien lēma valdība.

VM skaidro, ka šī prasība ir aktuāla, jo bērni ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi, bet ir uzturējušies mājās, tādēļ ir svarīgi, lai pirms nometnes ārsts novērtētu gan bērna fizisko, gan psihisko veselību. Izsniedzot izziņu, ārstniecības persona novērtē, vai SPKC bērnu ir vai nav noteicis kā Covid-19 pacienta kontaktpersonu, vai bērnam nav laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze, vai arī bērnam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes. Tāpat ārsts arī novērtē vispārējo veselības stāvokli un apzina, vai bērnam pastāv kādi veselības riski saistībā ar uzturēšanos nometnē.

Izziņā ārsts norāda, ka bērns drīkst vai nedrīkst apmeklēt nometni, ir vai nav kādi ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz sporta nodarbībām, diētu, alergēniem. Plānots, ka šī prasība būs spēkā līdz gada beigām, bet no 2021. gada atkal spēkā stāsies līdzšinējā prasība ārsta izziņas iesniegšanai.

Savukārt attiecībā uz nometnes darbinieku veselības stāvokli darba devējam jau tagad ir aizliegts nodarbināt tādu darbinieku, kurš ir saslimis vai inficējies vai par kuru ir radušās aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, ja šis darbinieks var radīt risku citu cilvēku veselībai.

Otrdien valdība apstiprināja apmaksas kārtību, lai varētu turpināt veikt Covid-19 testēšanu. VM skaidro, ka arī turpmāk plašs personu loks varēs saņemt valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu līdz gada beigām ierastajā kārtībā. Savukārt no 10. līdz 30. jūnijam ikvienam ir iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu arī tad, ja nav saslimšanas simptomu.

Šāds lēmums pieņemts, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām, mazinoties ierobežojumiem, sabiedrībā būtu plaša testēšana, kas ļautu savlaicīgi atklāt iespējamu slimības uzliesmojumu. Ja cilvēkam nav saslimšanas simptomu, uz paraugu ņemšanas punktu var ierasties arī ar velosipēdu, kājām vai, lietojot masku, ar sabiedrisko transportu. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, VM iesaka vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš varēs konsultēt arī par nepieciešamo ārstēšanu un nosūtīt uz Covid-19 testu.

Valsts arī turpmāk apmaksās ar Covid-19 ārstēšanu saistītos izdevumus, piemēram, pacientu pārvešanu, pavadīto laiku slimnīcā un ārstēšanu. Tāpat paplašinātas situācijas, kurās tiks apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes. Valsts apmaksās ģimenes ārsta vizīti pacienta mājās, ja pacientam ir hroniskas slimības saasinājums, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) uz izsaukumu nebūs devies, jo situācija nav bijusi dzīvību apdraudoša.

Tāpat rasts risinājums gadījumos, ja ārkārtējās situācijas laikā bija paredzēts saņemt valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu bērniem īsi pirms 18 gadu sasniegšanas, bet pakalpojumus tika atteikts un šobrīd bērns jau sasniedzis pilngadību. Šādā situācijā valsts apmaksātu pakalpojumu jaunieši varēs saņemt vēl līdz 31. augustam.

Vienlaikus arī turpmāk ārstniecības personas varēs attālināti pacientiem sniegt konsultācijas. Ārsti varēs izvērtēt, vai attālinātā konsultācija ir iespējama vai nepieciešams novērtēt pacienta veselības stāvokli klātienē – pacientam par attālināto konsultāciju nebūs jāmaksā.

Ministru kabineta otrdien apstiprinātie noteikumi paredz, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi tiks veikti caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu uz (SPKC mājaslapā publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas nevar radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, skaidroja Satiksmes ministrija (SM).

Proti, ja cilvēks ir ieradies kādā no Baltijas valstīm no valsts, kurā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir starp 15 un 25, šiem cilvēkiem tiek noteikta 14 dienu pašizolācija kopš iebraukšanas kādā no Baltijas valstīm. Savukārt ierodoties kādā no Baltijas valstīm no valsts, kur rādītājs ir zemāks par 15, ierobežojumu nav un cilvēks var brīvi pārvietoties pa Lietuvu, Latviju un Igauniju.

Vienlaikus no 10. jūnija ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no vai uz SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, izņemot kravu pārvadājumus.

Starptautiskie pasažieru pārvadājumi netiek ierobežoti, ja tos veic ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Pasažieru pārvadājumu ierobežojums neattiecas uz privātajiem un biznesa lidojumiem, kuros pasažieru skaits ir ne vairāk par pieciem. Tāpat tiek atļauti neregulārie pasažieru pārvadājumi, ja tajos tiek pārvadāti tranzītpasažieri un tiek šķērsota Latvijas Republikas robeža.

Ja Latvijā ierodas persona, kura ieceļo no valsts, attiecībā uz kuru ir jāievēro īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tai ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Šai personai, šķērsojot Latvijas valsts robežu, ir jāaizpilda apliecinājums, ka ievēros pašizolācijas nosacījumus, un jānorāda informācija par vietu, kur pašizolācijas nosacījumi tiks ievēroti.

Izņēmums par 14 dienu pašizolācijas ievērošanu ir attiecināms uz tālbraucējam autovadītājam vai lidmašīnu apkalpi pēc atgriešanās no reisa ārvalstīs. Ārpus darba laika šīm personām ir jāievēro pašizolācija, taču viņas drīkst pārtraukt pašizolāciju un doties nākamajā reisā.

Tāpat SM informēja, ka, ņemot vērā, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī nav iespējams garantēt divu metru distances ievērošanu un reizēs, kad transportlīdzeklī pasažieri atrodas tuvu viens otram, nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā tiks pārskatīta.

Valdībā otrdien pieņemtais lēmums arī paredz, ka sporta treniņa norisei vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 personas, taču, ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas kapacitāte, tad vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs.

Tāpat noteikts, ka uz vienu personu tiek nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no sporta nodarbības norises vietas platības. VM izstrādātie noteikumi arī paredz, ka sporta pasākumi līdz 31. jūlijam iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka par 1000 kvadrātmetriem, norisināsies bez skatītājiem, proti, bez personām, kas nav tieši iesaistītas sporta pasākuma organizēšanā un norisē.

Noteikumos arī minēts, ka, sniedzot baseina pakalpojumus, vienai personai no 2020.gada 10.jūnija līdz šī gada 30.jūnijam tiek nodrošināta ne mazāk kā 12 kvadrātmetrus liela ūdens virsmas platība, izņemot baseinus labsajūtai, kuros tiek nodrošināta ne mazāk kā četru kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība.

Savukārt no 1. jūlija līdz šī gada 31. augustam tiks prasīta ne mazāk kā astoņu kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība, izņemot baseinos labsajūtai, kuros vajadzēs nodrošināt ne mazāk kā četru kvadrātmetru lielu ūdens virsmas platību.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Viņķele 4. jūnijā paziņoja par Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu, ļaujot no 10. jūnija iekštelpās pulcēties līdz 100 cilvēkiem, bet pasākumos ārā – līdz 300.

Savukārt Saeima 5. jūnijā galīgajā lasījumā apstiprināja sešus likumus, kas bija nepieciešami, lai saskaņā ar valdības plānu pēc 9. jūnija varētu izbeigt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kas ilgst kopš 12. marta. Saskaņā ar šiem likumiem tiks saglabāta virkne ierobežojumu un epidemioloģiskās drošības pasākumu, kā arī turpināti valsts atbalsta pasākumi tautsaimniecības stabilizēšanai.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, tādējādi ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.

Tāpat ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas 7. aprīlī tika pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus. 7. maijā valdība lēma to pagarināt līdz 9. jūnijam, no 12. maija mazinot ierobežojumus.