Ar īpašu likumu sargās Brīvības pieminekli un Brāļu kapus  (23)

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 67 Saeimas deputāti, bet pret balsoja 14 "Saskaņas" frakcijas pārstāvji. "Saskaņas" pārstāvji likumprojekta apspriešanas gaitā norādīja, ka tajā paredzēta pārāk plaša zona, kurā noteikti pulcēšanās ierobežojumi, kas ir apdraudējums demokrātijai.

Saeimas atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš šo likumu nodēvējis par vēsturisku notikumu, jo "jautājums par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu un piederību beidzot tiks sakārtots. Par šo jautājumu diskutēts jau sen, to savulaik izskatīšanai Saeimā deputāti virzīja jau 2012. gadā, taču līdz pat šim brīdim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – statuss bijis neskaidrs".

Neskaidrais nekustamā īpašuma regulējums bija radījis domstarpības par to, kuram par šiem objektiem jāgādā – Rīgas pašvaldībai vai valstij –, taču jaunais likums regulēs jautājumu par to juridisko piederību, nosakot, ka par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem turpmāk ir atbildīga valsts.

Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu.

Likums aptver arī jautājumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību, tostarp uzskaitot to saglabājamās vērtības.

Jaunajā likumā iekļauti arī Brīvības pieminekļa, kā arī Rīgas Brāļu kapu teritorijās un aizsardzības zonās noteikti ierobežojumi. To vidū aizliegtas darbības, kas izraisa vai var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu.

Tāpat aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana un ielu muzicēšana vai citu priekšnesumu sniegšana nolūkā gūt ienākumus, un par šo ierobežojumu pārkāpšanu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Pie noteiktajiem ierobežojumiem iekļauts arī aizliegums organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju, un par šo ierobežojumu pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 200 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 500 vienībām.

Tāpat likumā paredzēts aizliegums uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas pārveido vai ietekmē Brīvības pieminekļa vai Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu vai uztveramību, un par šo ierobežojumu pārkāpumu fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – līdz 280 vienībām.

Par klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli vai Rīgas Brāļu kapiem fiziskajai personai piemēros naudas sodu no 200 līdz 400 naudas soda vienībām.

Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, likums paredz izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kuras sastāvs un nolikums būs jāapstiprina Ministru kabinetam. Tā būs sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvu apstiprinās uz četriem gadiem.