Lai noteiktu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītos jautājumus, kā arī uzvedības noteikumus attiecīgajās teritorijās, Saeima ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu.
Par likuma pieņemšanu nobalsoja 67 Saeimas deputāti, bet pret balsoja 14 "Saskaņas" frakcijas pārstāvji. "Saskaņas" pārstāvji likumprojekta apspriešanas gaitā norādīja, ka tajā paredzēta pārāk plaša zona, kurā noteikti pulcēšanās ierobežojumi, kas ir apdraudējums demokrātijai.
Saeimas atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš šo likumu nodēvējis par vēsturisku notikumu, jo "jautājums par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu un piederību beidzot tiks sakārtots. Par šo jautājumu diskutēts jau sen, to savulaik izskatīšanai Saeimā deputāti virzīja jau 2012. gadā, taču līdz pat šim brīdim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – statuss bijis neskaidrs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!