Ar likumu grozījumiem novērsīs tiesvedības procesu nepamatotu novilcināšanu  (13)

Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.

Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tas ne tikai nodrošinās procesuālo ekonomiju, bet arī uzlabos procesu kvalitāti, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti būs tiesai jāpasniedz koncentrētākā veidā.

Grozījumi paredz papildināt likumu, nosakot tajā arī žurnālistu tiesības fiksēt tiesas gaitu. Žurnālisti tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņas ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis.

Tāpat noteikts, ka krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš paziņojis, ka šajā sēdē nevēlas piedalīties.

Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, varēs uzlikt piespiedu naudu līdz trim Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram (iepriekš – līdz vienas minimālās mēnešalgas apmēram).

Grozījumi paredz iespēju atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam procesuālo izdevumu samaksu. Tas būs iespējams, ja procesuālie izdevumi būs lielāki par vienu Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu un persona būs iesniegusi motivētu lūgumu. Lūgumu izskatīs rakstveidā un lēmums nebūs pārsūdzams.

Ar grozījumiem palielināts naudas soda kā papildsoda apmērs, kā arī tas gradēts atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, līdzšinējais regulējums, ar kuru naudas soda kā papildsoda apmērs bija noteikts vienas līdz 100 minimālo mēnešalgu apmērā, ir neefektīvs, īpaši gadījumos, kad to piemēro par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ar grozījumiem par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smagu noziegumu naudas sodu kā papildsodu noteiks 10 līdz 5000 minimālo mēnešalgu apmērā.

Gadījumā, ja uz mūžu notiesātais, kas ir atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, pirmstermiņa uzraudzības laikā izdara noziedzīgu nodarījumu, tiesa noteiktajam sodam pievieno mūža ieslodzījumu, paredz izmaiņas.

Ar grozījumiem palielināts sods par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju. Par šādu noziedzīgu nodarījumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Iepriekš šāds sods tika piemērots par mazgadīgā jeb personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju.

Paredzēta arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, tajā skaitā nosakot, ka kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citā vispārbīstamā veidā iestāsies tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums. Nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas, atzīmē likumprojekta autori.

Ar grozījumiem likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" definēti konkrēti kritēriji, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgu, kādēļ par to var neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Vienlaikus likumprojekta autori atzīmē, ka nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības.

Grozījumi atslogos tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti pēc smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas, ka arī pēc tādu nodarījumu izdarīšanas, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) apjomīgos grozījumus kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai iepriekš raksturojis: "Kopš 2019. gada februāra esam intensīvi strādājuši, lai uzlabotu kriminālprocesa un tiesvedību efektivitāti. Pabeigts apjomīgs darbs un izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā sagatavoti nozīmīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi. Jo ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgos termiņos neizskatīta lieta principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis."

Bordāns arī uzsver, ka šis ir tikai viens no spertajiem soļiem, jo ir sagatavota nākamā konceptuālu izmaiņu pakotne, kas ļaus būtiski saīsināt tiesvedība procesu norisi krimināllietās. Tāpat norit intensīvs darbs pie kriminālprocesa norises digitalizācijas: e-lietas programmas īstenošana, tiesvedības un izmeklēšanas procesu modernizācija, portālu "Delfi" informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM arī norāda, ka Valsts kontrole 2019. gada augustā ir uzsākusi jaunu revīziju, kā ietvaros tiks vērtēti kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā, lai vispusīgi novērtētu procesu virzību ietekmējošos faktorus, veiktu kompleksu izvērtējumu, apzinātu kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti kavējošos faktorus un sniegtu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Plānots izvērtēt arī kriminālprocesu virzību kavējošos faktorus ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet arī prokuratūrā un tiesā. Valsts kontrole revīziju plāno pabeigt līdz 2020. gada 20. decembrim.

TM uz otro lasījumu Saeimā ir arī iesniegusi papildu konceptuālas izmaiņas attiecībā uz pierādījumu pārbaudes organizēšanu tiesā. Minēto grozījumu atbalstīšanas gadījumā būtu iespējams ievērojami saīsināt tiesas procesa ilgumu. Grozījumi tiek skatīti Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.

Bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesas liecības. Šādā veidā nepatieso liecību pārbaudei nelietderīgi tiek tērēti valsts resursi un kavēta kriminālprocesa norise. Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 64. panta pirmajā prim daļā un 67. panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt, skaidro TM

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu.

Kriminālprocesa likuma 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, kad persona ir apsūdzēta smaga nozieguma izdarīšanā. Vienlaikus Kriminālprocesa likums ir papildināts ar 464. panta trešo daļu, kurā tiek paredzēta iespēja krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem iztiesāt bez kāda no apsūdzēto klātbūtnes, ja konstatēts, ka viņa piedalīšanās konkrētajā tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš nevēlas piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.

Vairumā gadījumu aizstāvība prokuroram neiesniedz uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu, bet gan to dara tad, kad lieta jau ir tiesā, izmantojot tai kriminālprocesā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumus un lūgumus. Šādā veidā tiek apgrūtināta tiesas darba plānošana un tiesnešiem nav iespējams plānot tiesas sēžu kalendāru. Ņemot vērā minēto, ir izdarīti grozījumi Kriminālprocesa likuma 412. panta pirmajā daļā, 413. panta otrajā daļā un 489. pantā, nosakot, ka aizstāvībai būs pienākumu iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu ne vēlāk kā 10 dienas pirms pirmās tiesas sēdes.

Kriminālprocesa likuma 434. panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, no tās izslēdzot prasību par nepieciešamību prokuroram informēt cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu. Arī Kriminālprocesa likuma 436. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs – prokurors – nosūta cietušajam vienošanās protokola kopiju un informāciju par tiesībām vienošanās procesā. Attiecībā uz vienošanās procesa pilnveidošanu Kriminālprocesa likumā izdarīti arī citi grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā.

Lai efektivizētu tiesas darba organizāciju un nodrošinātu kriminālprocesuālo ekonomiju, kā arī veicinātu personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā nodrošināšanu un, lai novērstu iespējas ļaunprātīgi izmantot Kriminālprocesa likumā ietvertās normas pretēji to patiesajiem mērķiem, grozījumi Kriminālprocesa likumā 505., 507., 508. pantā paredz tiesas tiesības pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas noteikt tiesas debašu, replikas un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu.

Vienlaikus Kriminālprocesa likuma 506., 507. un 508. pantā paredzēts noteikt, ka tiesai būs tiesības pārtraukt lietas dalībnieku debašu runu vai repliku vai attiecīgi apsūdzētā pēdējo vārdu, ja tiesa konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

Kriminālprocesi, kuru iztiesāšana ievelkas advokātu noslodzes dēļ, kavē savlaicīgu kriminālprocesa iztiesāšanu. Izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likuma 80. panta pirmajā daļā, paredz, ka advokāts, uzņemoties sniegt juridisko palīdzību, nekavē lietas vešanu saprātīgos termiņos. Tāpat grozījumi Kriminālprocesa likuma 466. panta pirmajā daļā paredz noteikt – ja aizstāvis, ar kuru klients noslēdzis vienošanos vai kuru norīkojis zvērinātu advokātu vecākais, nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš nodrošina, lai viņa vietā ierastos cits advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu vai informējot zvērinātu advokātu vecāko.

Grozījumi Kriminālprocesa likuma 447. pantā nosaka, ka turpmāk krimināllietas pirmajā instancē tiks izskatītas tikai vienpersoniski, lai samazinātu tiesnešu noslodzi.

Kriminālprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 484. 1 pantu, kas paredz, ka žurnālistiem būs iespējas un tiesības fiksēt atklātu tiesas sēžu gaitu skaņas vai skaņas un attēla ierakstā, tādējādi, nodrošinot iespēju sabiedrībai saņemt precīzāku un plašāku informāciju par krimināllietu iztiesāšanas gaitu tiesā.

Par jaunu pastiprinošu atbildības apstākli tiks uzskatīts, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniedz apzināti nepatiesu liecību. Tādējādi, nodrošinot, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iestātos atbildība par nepatiesu liecību sniegšanu, ja tiek izmantotas tiesības liecināt.

Tiek definēti divi konkrēti maznozīmīguma kritēriji, proti, vienu kritēriju attiecinot uz mantiskā zaudējuma apmēru, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis mazāks par vienu pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, bet otru kritēriju attiecinot uz interešu nelielu apdraudējumu, kas ir aizsargātas ar likumu.

Šādos gadījumos kriminālprocesa uzsākšana nebūs obligāta. Jaunais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu, un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, ka arī par tādu nodarījumu izdarīšanu, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm.

Grozījumi likumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas.