Astoņzobu mizgraužiem nepatika pavasaris: aktīva izlidošana Latvijā nav novērota  (12)

LLKC atgādina, ka egļu astoņzobu mizgrauzis ir bīstamākais un agresīvākais egļu audžu kaitēklis. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, pastāv draudi, ka arī šā gada sezonā egļu astoņzobu mizgrauzis varētu turpināt savairoties. Kad gaisa temperatūra sasniedz 20 grādus pēc Celsija, mizgraužu vaboles meklē novājinātās egles, lai attīstītos. "Ja lidojošo vaboļu skaits ir liels, tad izvēle notiek par labu arī lielākajai un resnākajai eglei audzē. Lai pievārētu vienu vidēji resnu egli, pietiek ar apmēram 3000 līdz 5000 vaboļu," brīdina LLKC.

Vienlaikus LLCK speciālisti konstatējuši, ka egļu astoņzobu mizgrauzis Latvijā ir un būs, bet pie iespējamas šī kaitēkļa masveida savairošanās īpaši svarīgi ir veikt savlaicīgus tā ierobežošanas pasākumus.

LLKC informē, ka speciālisti turpina novērot un vērtēt situāciju ar mizgrauža savairošanos un lidošanas aktivitāti, tači meža īpašniekiem jāapseko savas egļu audzes un jāaizpilda anketu, lai būtu informācija par svaigi invadētām egļu audzēm. Anketā jāuzrāda aptuvenais koku skaits. Anketa jāaizpilda, ja apsekošana ir veikta, bet pazīmes par egļu astoņzobu mizgrauzi nav konstatētas. Lai aizpildītu anketu, būs nepieciešams zemes vienības kadastra apzīmējums, kvartāla un nogabala numurs. Informācija ir pieejama meža inventarizācijā.

"Apsekojot egļu audzes, jāpievērš uzmanība svaigi invadētām eglēm ar zaļām skujām un svaigām ieskrejām stumbrā. Par mizgraužu invāziju kokā liecina samērā reti izvietoti apmēram viena milimetra lieli caurumi - ieskrejas. Un, ja pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti, arī tas liecina par mizgraužu uzbrukumu kokam," atgādina LLKC.

Precīza informācija par egļu astoņzobu mizgrauža izplatību nepieciešama, lai plānotu un īstenotu kaitēkļa apkarošanas pasākumus saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto rīcības plānu egļu mežaudžu aizsardzībai.

LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina atbalstīt Valsts meža dienesta aicinājumu meža īpašniekiem apsekot savā īpašumā esošās par 50 gadiem vecākās egļu audzes un aizpildīt anketu mizgraužu bojājumu uzskaitei, kā arī neskaidrību gadījumos konsultēties ar speciālistiem. Mežā jāpievērš uzmanība arī eglēm ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu. Tās ir kaitēkļa pirmās paaudzes invadētās egles, kad mizgrauži ir pametuši egli un miza ir atlupusi, bet skujas vēl ir zaļas.

Jau ziņots, ka pērn vairākās vietās Latvijā konstatēta egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā. Viens no pasākumiem kaitēkļa apkarošanai ir feromonu slazdu izvietošana. Mizgraužu ķeršanai izmanto slazdus ar sintētisko feromonu.

Egļu astoņzobu mizgrauzi uzskata par agresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja savairojas lielā skaitā. Visbiežāk tas pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi novājinātas egļu audzes.

Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki, tādēļ par riska audzēm uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes. Šis kaitēklis ir sastopams arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 centimetriem, taču, lai sekmīgi savairotos, šim mizgrauzim tomēr ir nepieciešami resnāki par 20 centimetriem egļu stumbri.