"Somijas krāšņākie mazputni arī Latvijā, pareizāk būtu teikt – beidzot arī manā foto medību kolekcijā," tā portālam "Delfi" raksta uzticamais lasītājs Leons Stiprais, daloties arī ar iemūžinātajām fotogrāfijām.
"Tos sen atpakaļ izdevās nofotografēt Somijā. Mazi, neparasti krāšņi – kā mazi papagailīši. Citi varētu teikt, ka krāšņākie mazputniņi ir zīdastes. Jā, tomēr viņi ir ceļotāji. Pie mums parādās vēlā rudenī, lai nolasītu palikušās ogas. Mazi, kustīgi un diezgan tramīgi. Laikam tāpēc ilgi netrāpījās man ceļā.
Ieraugot fotogrāfijas, tūlīt atcerējos, ka redzēju tos Somijā pie egļu čiekuriem. Knābītis tiem ir tieši tāds sēklu savācējs. Latvieši viņiem devuši mīļvārdiņu – dadzītis. Latīniskais nosaukums "Carduelis carduelis". Lauku ļaudis, kuriem žoga malā aug dadži, tos redzējuši biežāk. Pilsētniekiem var laimēties čiekuru bagātās vietās. Acīmredzot, kad mūsu areālā bija daudz egļu un dadžu, tūkstošiem gadu laikā radās atsevišķa putnu apakšgrupa. Jo sākumā egļu čiekuri un dadžu ziedi ir sarkanā krāsā. Tie ir mani minējumi. Precīzāk zinās teikt ornitologi.
Pastaigas Tukuma Durbes pils parkā dod mierinājumu un jaunus atklājumus. Piemēram, ka arī koki nav mūžīgi. Pie Durbes augošie divi dižkoki vairs nav divi. Viens nolūzis, jo divi simti gadu arī viņiem ir daudz.
Ūdens vistiņa Durbes pils dīķi pieradusi pie cilvēkiem un kļuvusi par foto modeli. Pīlei mazi pīlēni. Tos lepni izrāda visai pasaulei.
Sarunas laikā pie paziņas, vairākas reizes zvirbuļa papus lepni ziņoja visai pasaulei, ka viņa sieviņa sēž uz oliņām. Pēc tik neatlaidīga aicinājuma, nācās to nofotografēt. Neiznāca laba, jo priekšā bija trīs loga stiklu paketes. Atvainojos.
Iesaku šo saspringto laiku vairāk pavadīt dabā – tā aizsargā, ārstē un nomierina."