'Nojaucot komunisma rēgu, atdot parādu mūzikas nozarei' – koalīcija vienojas par koncertzāli centrālkomitejas vietā  (292)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka panākta vienošanās par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību, kas ir arī viens no šīs valdības deklarācijā minētajiem darbiem. "Rītdien mēs pieņemsim formālu lēmumu, ka ir paredzēts Rīgā, Elizabetes ielā 2, celt koncertzāli padomju laikā celtās ēkas vietā. Tas būtu tikai celtniecības procesa sākums, bet mēs viesīsim skaidrību sabiedrībai, kurā vietā Rīgā šāda zāle būs. Mēs to koleģiāli izrunājām un visi vienojāmies, ka šis ir tas virziens, kur ejam. Tur ir divi plusi – ka šādai zālei Rīgā ir vieta un ka varam nomainīt ēku, kurai nav laba saskaņa ar mūsu sabiedrību, ar ēku, kurai būs ļoti laba saskaņa ar mūsu sabiedrības noskaņojumu," teica valdības vadītājs.

"Akustiskā koncertzāle ir sens, gadiem nenokārtots valsts parāds mūsu izcilajai mūzikas nozarei. Esmu ļoti gandarīts, ka tieši šī valdība ir gatava šo parādu nokārtot, un nokārtot to nevis vienkārši, bet cieņpilni. Šī ir unikāla iespēja to cieņpilni nokārtot tādā apmērā – atdodot koncertzāles būvniecībai vislabāko vietu Rīgā un pie viena atbrīvojoties no šī komunisma rēga un ēkas, kura joprojām klaji demonstrē komunisma laika patvaļu, uzbūvējot pilsētas parkā labākajā pilsētas vietā nomenklatūras ēku. Ļoti ceru, ka līdz otrdienai atsevišķi iebildumi no ministrijām tiks nokārtoti, un valdība pieņems vēsturisko lēmumu," žurnālistiem sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš atgādināja, ka bija jau iepriekš iecerēts, ka uz šo ēku pārvāksies Ekonomikas ministrija, taču tā nevarēja divus gadus izšķirties, vai ievākties šajā ēkā, un tam ir ne tikai finansiāls pamatojums. "Esmu runājis ar iepriekšējo ministru, un viens no viņa pamatojumiem bija emocionāls, ņemot vērā šīs ēkas vēsturi. Taču arī finansiāli – lai šo ēku pielāgotu mūsdienu biroju vajadzībām, ir nepieciešami 30 miljoni eiro, kas ir milzīga summa. Tas būtu nepareizi investēt šajā ēkā 30 miljonus, lai turpinātu klaji demonstrēt padomju tradīciju attīstīt nomenklatūras ēkas pilsētas labākajā vietā parka zonā, kur vienīgais attaisnojums jebkādai būvei ir tikai plaša publiska pieejamība," uzskata Puntulis.

Sarunā ar žurnālistiem ministrs pastāstīja, ka tiks izsludināts starptautisks konkurss, jo ekskluzīvā vieta pieprasa ekskluzīvu projektu, un finansējums projektam jau ir iekļauts nākamā gada budžetā. Nākamie soļi būs konkurss par ēkas nojaukšanu, un pati nojaukšana varētu notikt nākamā gada pavasarī. Paralēli tam tiks sākts darbs pie skiču projekta konkursa izsludināšanas divās kārtās. Līdz būvniecības uzsākšanai vajadzētu trīs gadus. Optimistiskais scenārijs, kad varētu būt gatava koncertzāle, ir septiņi gadi. Par finansējuma modeli valdība vēl lems gan valsts budžeta, gan Eiropas Savienības fondu ietvarā. Precīzi finansējuma apmēri varētu būt zināmi, kad būs precīzi zināms finansējuma modelis, piebilda ministrs,.

Par kopējām izmaksām Puntulis atturējās runāt šajā stadijā, bet atkārtoti uzsvēra, ka nākamā gada budžetā tiks iekļauti septiņi miljoni eiro šīs ēkas nojaukšanai un jaunas projektēšanai. "Izmaksas atkarīgas no daudziem faktoriem – tas ir 16 000 kvadrātmetru, arī no materiālu izmantošanas. Būšu godīgs – ir ļoti sarosījusies būvmateriālu ražošanas nozare – gan cementa, gan kokmateriālu ražotāji," teica ministrs.

Savukārt atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai jaunajai ēkai parkā pietiks ar jau esošo apbūves laukumu un vai netiks tautai atņemts vēl kāds gabals parka, Puntulis sacīja, ka valdības sēdes dokumentu klāstā ir atzinums un kultūras mantojuma pārvaldes slēdziens par to, ka ēkai jābūt izcilai arhitektūrai un nevajadzētu pārsniegt esošo būvniecības apjomu.

Arī uz "Delfi" jautājumu par zemes īpašumtiesībām ministrs atbildēja, ka blakus ir neliels Rīgas pašvaldības zemes īpašums, kas nav zem konkrētās ēkas, tāpēc būs diskusijas par šīs zemes pievienošanu koncertzāles projektam. "Vēl pie visiem projekta plusiem piebildīšu, ka ir arī sasaiste ar turpat blakus esošo Jāzepa Mediņa mūzikas skolu un arī tukšu ēku Kronvalda bulvārī, kas ir valsts īpašumā," sacīja Puntulis.

Vienlaikus izplatītā paziņojumā presei ministrs atgādina, ka 2019. gada 5. novembra Ministru kabineta sēdē, skatot informatīvo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu, tika konstatēts, ka Nacionālās koncertzāles projekts būtu jāīsteno uz publiskā partnera īpašumā esoša apbūves gabala, jo projekta īstenošana uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma satur paaugstināta riska faktorus.

"Darbu turpinājām, un pēc atkārtotām konsultācijām ar "Valsts nekustamie īpašumi" esam nonākuši pie, mūsuprāt, viena no labākajiem iespējamiem risinājumiem gan lokācijas, gan īpašumtiesību jomā, konsultējoties gan ar Kultūras ministrijas arhitektūras padomi, gan sagaidot "Valsts nekustamie īpašumi" un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumus," skaidro ministrs.

Saskaņā ar SIA „Arhitektu birojs A + Sh" atzinumu, kas Kultūras ministrijas uzdevumā veica novietnes analīzi, secināts, ka lokācija Elizabetes ielā 2 ir piemērota akustiskās koncertzāles projekta attīstībai un tai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar iepriekš apskatītajiem zemesgabaliem, jo konkrētais zemesgabals atrodas pilsētas centrā un ir ērti sasniedzams gan ar kājām, gan ar sabiedrisko transportu, gan ar automašīnu. Tai piemīt laba pieejamība gan tūristiem, gan valsts iedzīvotājiem, jau šobrīd pieejams plašs autostāvvietu klāsts, kuru iespējams vēl papildināt.

Teritorija atrodas nozīmīgā pilsētas daļā – Rīgas vēsturiskajā centrā un Nacionālās koncertzāles projekta attīstība ir veicama saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra noteikumiem, tai ir pateicīga labiekārtojuma vide – parks un ūdensmalas; potenciāls kvalitatīvai arhitektūrai. Šai teritorijai nav izstrādāts detālplānojums, bet atļautais izmantošanas veids ir atbilstošs koncertzāles būvniecībai. Praktiski viss inženierapgādei nepieciešamais ir pieejams tiešā zemesgabala tuvumā. Līdz ar to Nacionālās koncertzāles projekta attīstībai nepieciešamās darbības var sākt nekavējoties, teikts paziņojumā presei.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ekspertu atzinumā, kas iesniegts Kultūras ministrijā, minēts, ka esošās ēkas attīstība biroju funkcijai nebūtu vēlama, jo šāds risinājums turpinātu padomju laikā Rīgas attīstībā pieļauto pilsētplānošanas nepilnību. Ja ēka nolietojuma dēļ tiktu nojaukta, tad labākais risinājums būtu atjaunot parku, neko tās vietā nebūvējot. Vienīgais iemesls jaunas apbūves izvietošanai Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā būtu visai sabiedrībai nozīmīga – simboliska kultūras būve, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt esošās apbūves vizuāli uztveramo apjomu. Attaisnojums jaunas būves izvietošanai būtu arī jaunradītā objekta īpašas arhitektūras kvalitātes ikoniska nozīme. NKMP norāda, ka Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.

Ar 2018. gada 14. augusta Ministru kabineta rīkojumu tika atbalstīts rosinājums par Ekonomikas ministrijas iestāžu izvietošanu ēkā Elizabetes ielā 2, vienlaicīgi minot, ka pirms Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu pārvietošanas ēkā ir veicami remontdarbi, kuru nepieciešamais finansējuma apjoms tika lēsts 30 800 000 eiro ar PVN. Savukārt, 2020. gada jūnijā "Valsts nekustamie īpašumi" informējusi Kultūras ministriju, ka nepilnu divu gadu laikā pēc šī konceptuālā lēmuma pieņemšanas joprojām ir neskaidrība par turpmāko attīstības projekta īstenošanas nepieciešamību un faktiski nav izdevies uzsākt šī attīstības projekta īstenošanu, kā arī Ekonomikas ministrija ir informējusi "Valsts nekustamie īpašumi", ka tā plāno veikt atkārtotu izvērtējumu šī projekta nepieciešamībai un ieviešanas alternatīvām.