Komisijā vienbalsīgs atbalsts Stukānam ģenerālprokurora amatā (plkst. 12)  (64)

Par attiecīgu Saeimas lēmuma projektu nobalsoja visi klātesošie komisijas locekļi no dažādām frakcijām, kā arī pie frakcijām neopiederošie.

Komisijas sēdē nepiedalījās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) un deputāte Vita Anda Tērauda (AP).

Pagaidām vēl nav zināms datums, kad Saeima ārkārtas sēdē lems par Stukāna apstiprināšanu amatā, taču apstiprināšanas gadījumā pie jauno amata pienākumu pildīšanas viņam būs jāstājas 12. jūlijā, jo 11. jūlijā beidzas viņa priekšteča Ērika Kalnmeiera amata pilnvaras.

Pēc komisijas balsojuma Stukāns pateicās par izrādīto uzticību un uzsvēra, ka viņa vienīgais mērķis, kādēļ kandidē uz šo amatu, ir nodrošināt likumību Latvijā. "Citu mērķu un apsvērumu man nav," teica Stukāns.

Attālināti videokonferences režīmā notiekošajā komisijas sēdē, ko sevi no lemšanas atstatījušā Juraša vietā vadīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (NA), Stukāns īsumā mutiski iepazīstināja deputātus ar savu redzējumu par prokuratūras darbību, kas iepriekš iesniegts arī rakstiski.

Pie trim galvenajiem uzdevumiem Stukāns minēja nepieciešamību pilnveidot esošo kārtību, lai nodrošinātu prokurora pilnvērtīgu iesaisti un ciešu sadarbību ar izmeklētāju jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža. "Prokuroriem jāmaina attieksme un jāieņem vadošā loma kriminālprocesa izmeklēšanā," sacīja Stukāns.

Kā otru būtisku darbu tuvākajā laikā Stukāns minēja aktīvu un kvalitatīvu iesaistīšanos gada nogalē veidojamajā Eiropas prokuratūrā, kuras uzdevums būs izmeklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumus. Kā trešo prioritāti Stukāns minēja darbu pie "e-lietas" platformas ieviešanas, tās gudras un lietderīgas izmantošanas, lai uzlabotu dokumentu apriti un darba procesu.

Papildus trim būtiskām lietām Stukāns pieminēja arī prokuratūras sadarbības uzlabošanu ar izmeklēšanas iestādēm, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu saprātīgos termiņos.

Atbildot uz Iesalnieka jautājumu, kādus lielākos trūkumus Stukāns saredz prokuratūras darbā un kas būtu jāmaina, Stukāns sacīja, ka patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots prokuroru potenciāls. Problēma esot arī speciālas mācību iestādes trūkums, tāpēc jāmācās visiem vienam no otra. Ja Stukāns kļūs par ģenerālprokuroru, tad mainīšot pilnībā uzraudzības modeli tā, lai uzreiz pēc informācijas par lietas ierosināšanu saņemšanas prokurors iepazīstas ar lietu un kopā ar izmeklētāju vienojas par nepieciešamo pierādījumu daudzumu, kas dotu izmeklētājam skaidrāku darbības virzienu un veicinātu lietas ātrāku izmeklēšanu.

Deputāts Andris Kazinovskis Stukānam uzdeva jautājumu par prokuroru drošību darbā ar bīstamām ekonomiskajām lietām. Stukāns atbildēja, ka situācija ar drošību ir pietiekami droša un Latvijā bijis tikai viens gadījums, kad nošauts tiesnesis, bet joprojām nav šī lieta atklāta. Stukāns atgādināja, ka prokuroriem ir tiesības saņemt šaujamieroci personīgai aizsardzībai. Viņš zināja teikt, ka bijuši vairāki gadījumi, kad tiesnešiem un prokuroriem arī tikusi noteikta fiziska aizsardzība uz kādu lietu izskatīšanas laiku.

Deputāts Ritvars Jansons (NA) sava frakcijas kolēģa Aleksandra Kiršteina vārdā uzdeva Stukānam jautājumu par pagājušā gadsimta 70. gados vēl padomju laikos notikušu tiesas prāvu saistībā ar nacistu okupācijas laika 21. policijas bataljonu, kur tika piespriesti nāves sodi par kara noziegumiem, bet vairāk desmitgažu laikā prokuratūrā šis politiski motivētais process tā arī nav pārskatīts. Kiršteinu arī interesēja jautājums par prokuratūrā atjaunoto izmeklēšanu par Herberta Cukura iespējamiem nodarījumiem.

Stukāns atbildēja, ka viņam pagaidām nav informācijas par šīm lietām, un pirms kaut ko teikt, būtu ar tām jāiepazīstas. Vienlaikus viņš atgādināja, ka pēc likuma kara noziegumu gadījumos neiestājas noilgums, tāpēc lietas var pārskatīt, ja atklājas kādi jauni apstākļi.

Stukāns arī piebilda, ka prokuroriem, kuri pieņem lēmumus lietās, kas izraisa lielu sabiedrības interesi, ir jābūt drosmīgiem un publiski jāskaidro sabiedrībai savi lēmumi. "Prokurors nevar rīkoties pēc sirdsapziņas vai revolucionārās apziņas. Viņam jābalstās likumā, bet likuma traktējums jāskaidro sabiedrībai. Nevar pa kluso pabeigt un neko neskaidrot," sacīja Stukāns.

"KPV LV" deputāts Aivars Geidāns vēlējās iztaujāt Stukānu par prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadarbību, par pamatu ņemot kādu piemēru no savas personīgās pieredzes. Iesalnieks pēc šī jautājuma aicināja deputātus neizmantot komisijas sēdi personīgu jautājumu uzdošanai. Savukārt Stukāns atbildēja, ka redz nepieciešamību uzlabot šo sadarbību un piedāvās KNAB telpās izvietot prokuroru nodaļu, lai darbs ritētu roku rokā.

Geidāns arī prasīja, kā Stukāns novērsīs iespējamos interešu konfliktus, kad amatpersonas medī kopā ar cilvēkiem, kuru lietu izskatīšana ir viņu vadīto iestāžu pārziņā. Stukāns atbildēja, ka mācīsies no priekšgājēja kļūdām, lai nedotu nekādu pamatu aizdomām, un centīsies rīkoties gudri un uzmanīgi.

Valērijs Agešins (S) jautāja, kā Stukāns iecerējis cīnīties ar stresu, kura ģenerālprokurora amatā netrūks. Stukāns teica, ka no viņa amatpersonas deklarācijas jau redzams, ka viņam ir kredīts, par kuru iegādāta vasarnīca, un tur viņš ar stresu cīnās, pļaujot zāli un staigājot gar jūru, un neko citu arī neplānojot darīt. Agešins bija ļoti apmierināts ar atbildi un novēlēja tādā garā arī turpināt.

Atbildot uz Ineses Voikas (AP), kura nav komisijas locekle, bet uzdeva jautājumus frakcijas vārdā, vaicāto par prokuratūras darbu, Stukāns uzsvēra nepieciešamību visiem kriminālprocesos un tiesu lietās iesaistītajiem meklēt risinājumu kopīgām apmācībām, lai veidotos vienota izpratne juridiskajos jautājumos, jo pamata jautājumos ir jābūt vienotai juridiskajai izpratnei. Jāstrādā arī pie metodisko norādījumu un vadlīniju sagatavošanas, uz nepadarītajiem darbiem norādīja Stukāns.