Ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē ir vērsušās pie Valsts prezidenta Egila Levita, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu, portālu "Delfi" informēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Liene Užule.
Vietvaras norāda, ka jau kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsāka darbu pie novadu reformas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts.
"Novadu reformas likuma pieņemšanas norise parāda, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība nav spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomales efektu," paziņojumā presei pauda Užule.
Pašvaldības vēstulē akcentē, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem.
Pēc tam, kad Pūce apturēja Ikšķiles novada domes rīkoto aptauju par novadu reformu, daudzas pašvaldības, baidoties no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) represijām, iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika klaji ignorēts, piemēram, Saulkrastu un Varakļānu novadu gadījumos, norāda vietvaras.
Pašvaldības arī uzsver, Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz Pūces rīcību ir "pierādījums beztiesiskumam, bet nav sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no viena mūsu valstī". Līdz ar to vietvaras vēršas pie Levita kā "pēdējās instances".
Vēstulē prezidentam arī akcentēts, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidotā īpašā komisija, kuras vadība uzticēta ministrijas parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam (AP), radot bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu. Tāpat izveidotajā komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem, proti, pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par reformu.
"Izstrādātā novadu reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas". Turklāt uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts," norāda pašvaldības.
Vienlaikus reformas mērķiem trūkstot sasaistes ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem.
Valsts prezidentam adresēto vēstuli ir parakstījuši Jaunjelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku, Cesvaines, Alojas, Kocēnu, Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas, Baltinavas, Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils, Burtnieku, Alūksnes, Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas, Baldones un Skrīveru pašvaldību pārstāvji.
Atbalstu vēstulei ir pauduši arī Jēkabpils novada, Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas, Carnikavas, Krustpils, Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku, Inčukalna, Mārupes, Pāvilostas, Durbes, Tērvetes un Pārgaujas pašvaldības.
"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.
Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.
Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.