Saistībā ar Covid-19 infekcijas iespējamu atgriešanos Latvijā vai atkārtotiem slimības uzliesmojumiem, Latvijā būtu jāplāno papildu finanšu līdzekļi celtniecībai vai jaunu korpusu veidošanai visās universitātes slimnīcās, lai nepietrūktu gultasvietu slimnieku stacionēšanai, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas attālināti notikušajā sēdē otrdien norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Aleksejs Višņakovs.
"Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības nosacījumus, mēs nevaram vairs vienā palātā ievietot tik daudz pacientu, cik varējām iepriekš, līdz ar to, esošās kvadratūras un arhitektūras apstākļos, esam neizbēgami spiesti, paši to negribot, samazināt stacionāro gultasvietu skaitu," komentēja Višņakovs.
Višņakovs norādīja, ka ļoti nopietni skatās uz rudeni, kad "būs vēl citas augšējo elpceļu infekcijas, kas būs noteikti jādiferencē ar Covid-19 slimību".
Viņš norādīja, ka tiek prognozētas grūtības ne tikai universitātes slimnīcās, bet visās ārstniecības iestādēs, ieskaitot ambulatorās un ar primāro veselības aprūpi saistītās, jo "katrs pacients liksies aizdomīgs", būs jāpastiprina testēšanas kapacitāte un visi piesardzības pasākumi kļūs aktuālāki.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas slimnīcu infrastruktūra nav pilnībā atbilstoša dalītām pacientu plūsmām.
Tas nozīmē to, ka tuvākajā laikā tiek plānots nodalīt ambulatoro plūsmu no stacionārās plūsmas, cik vien tas ir iespējams, skaidroja Višņakovs. "Īpaši svarīgi tas ir diagnostikas nodaļās, kur ir diagnostiskā radioloģija un arī ambulatorā daļa," norādīja RAKUS pārstāvis.
Kā otru svarīgo aspektu viņš norādīja observācijas gultu skaita palielināšanu. Višņakovs norādīja, ka jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 dēļ slimnīcā nonāca pie secinājuma, ka slimnīcā ir vajadzība veidot speciālus atsevišķus izolatorus infekciju pacientiem. Šobrīd universitātes slimnīcās šī kapacitāte bija pietiekoša. "Šobrīd ir skaidrs, ka jāveido papildus speciāli aprīkoti izolatori, un šis process, sadarbībā ar Veselības ministriju, turpinās," norādīja Višņakovs.
Runājot par konsultācijām un ambulatoro plūsmu, kas ir bijusi pietiekoši liela un turpina šobrīd pieaugt, Višņakovs atklāja, ka uz ārkārtējās situācijas laiku ieviestās attālinātās ārstu konsultācijas ir plānots turpināt, pilnveidojot šo pakalpojumu.
Ļoti svarīga sadaļa ir individuālās aizsardzības līdzekļi, tāpēc slimnīcas tiek aicinātas veidot uzkrājumus. "Liela uzmanība, manuprāt, jāvērš arī uz individuālo aizsardzības līdzekļu centralizēto uzkrājumu veidošanu, lai vajadzības gadījumā notiktu godīga sadale starp visām slimnīcām un tie būtu gan vienādas kvalitātes, gan par vienādu cenu un atbilstoši pacientu plūsmai un intensitātei," skaidroja Višņakovs.
Kopumā reakcija uz situāciju, kas attīstījās pietiekoši strauji un Latvijai nebija iespēju ļoti ilgi gatavoties, risinājumi nāca diezgan operatīvi, pārliecināts Višņakovs. Risinājumi bija balstīti uz ekspertu viedokļiem, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām, līdz ar to varam teikt, ka lielāko daļu esam paveikuši veiksmīgi, norāda Višņakovs.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova komisijas sēdē norādīja, ka pirmais Covid-19 vilnis pasaulē vēl nav beidzies, jo "skaidra lejupslīde pasaulē vēl nav sākusies". Arī SPKC uzskata, ka rudenī būs paralēli jāsaskaras ar divām vīrusu infekcijām – gripu un Covid-19.
Skaidras norādes, kad un kāds varētu būs otrais vilnis, vēl nevar sniegt, bet jārēķinās, ka ar Covid-19 jādzīvo būs ilglaicīgi, uzsvēra Liskova.
Liskova norādīja, ka varētu nākties rēķināties ar periodiskiem slimības uzliesmojumiem, tāpēc arī jāturpina veikt pārbaudes testus un apzināt visas kontaktpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
