Ministru kabinets atbalsta koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā  (59)

"Ministru kabineta lēmums ir vēsturisks – tam jāatšķir jauna lappuse gan kultūras, gan būvniecības, gan ar tām saistīto nozaru attīstībā Latvijā, projektam kļūstot par spēcīgu impulsu radošās ekonomikas attīstībai. Mums ir būtiski, lai tajā tiktu ievēroti visi 21. gadsimta standartiem atbilstoši nosacījumi, īpaši klimatam neitrāla domāšana, cienīga attieksme pret apkārtējo vidi un profesionāļu un plašas sabiedrības iesaiste šīs kultūrvietas izveides turpmākajā procesā," pauda Puntulis.

Viņš norādīja, ka akustiskā koncertzāle Rīgā ir sens nenokārtots parāds mūzikas nozarei. Pēc ministra domām, koncertzālei izvēlētā vieta ir izcila teritorija galvaspilsētas centrā ar visu nepieciešamo infrastruktūru un pietiekamu telpisko apjomu, kā arī projekts veidos vienotu kultūrtelpu visa parka teritorijā, to savienojot ar laikmetīgo koncertzāli, kas taps Kongresa namā.

Ministrs izcēla koncertzāles projekta ekonomisko aspektu, kas ir tapis sadarbība ar valsts kapitālsabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). "Lai šo ēku renovētu atbilstoši mūsdienu prasībām, ievērojot visus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasības, ēkā ir nepieciešams investēt 30 miljonus eiro," par pašreiz Elizabetes ielā 2 esošo Pasaules tirdzniecības centra biroju ēku sacīja Puntulis. Līdz ar to amatpersonas uzskata, ka lietderīgāk ir būvēt jaunu ēku.

Taujāts par kopējām būvniecības izmaksām, Puntulis norādīja, ka ir iespējami vairāki koncertzāles finansēšanas modeļi, tomēr situācijas ļoti strauji mainās gan Latvijā, gan Eiropā, līdz ar ko mainās arī finansēšanas iespējas: "Šī projekta izmaksas būs jāskatās pēc kāda mirkļa, kad mēs zināsim, kādā stāvoklī atradīsies valsts ekonomika pirms būvniecības sākšanas. Tāpat būs jāvērtē, kādas iespējas piedāvās Eiropas Savienība, kā arī pastāv variants koncertzāli būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu."

"Ja mēs atrastu iespēju būvēt koncertzāli par budžeta līdzekļiem, tad tā būtu viena summa. Savukārt, ja mēs to darītu publiskās un privātās partnerības ietvarā, kur būtu summas, kas jāatgriež, piemēram, 20 gadu laikā, tās tad būtu citas izmaksas," sacīja Puntulis. Līdz ar to konkrētu summu ministrs nosaukt vēl nevar.

Tāpat Puntulis preses konferencē nolasīja citātu no Nacionālā kultūras mantoja pārvaldes atzinuma, kurā teikts, ka bijušās LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai Elizabetes ielā 2 piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, taču tās tapšanas un izvietojuma dēļ ēka neesot tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.

Ministrs izteica prognozi, ka pirmais koncerts jaunajā nacionālajā koncertzālē varētu notikt jau pēc sešiem gadiem.

Portāls "Delfi" Kultūras ministrijā noskaidroja, ka valdības lēmums paredz nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai piesaistīt nekustamo īpašumu Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6.

Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jānodrošina turpmākās darbības projekta īstenošanai, tajā skaitā jānodrošina finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi projektam publiskās privātās partnerības modelī, jāveic nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2 sastāvā esošās būves demontāžas plānošanas, projektēšanas un demontāžas darbu īstenošanu, kā arī jānodrošina starptautiska metu konkursa izsludināšanu.

Līdz 2021. gada 31. decembrim Kultūras ministrijai valdībā jāiesniedz informatīvais ziņojums par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas gaitu.

Tāpat Kultūras ministrijai, konsultējoties ar Latvijas Arhitektu savienību, būs jārīko starptautisks arhitektūras ideju un projektu konkurss divās kārtās, kas atbilstu Latvijas Arhitektu savienības konkursu rīkošanas labās prakses vadlīnijām un Eiropas Arhitektu padomes un Starptautiskās Arhitektu savienības rekomendācijām.

"Arhitektūras ideju un metu konkursi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt izcilu sniegumu būvniecībā, vienlaikus ievērojot sabiedrības intereses. Metu konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu koncertzāles un tās teritorijas attīstības vīziju," uzsver kultūras ministrs.

Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai 2021. gadā plānots finansējums ir 7 miljoni eiro, tai skaitā ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanas būvdarbu būvprojekta izstrādes, ekspertīzes, būvdarbu un citas izmaksas izmaksas.

2020. gadā plānoti sagatavošanās darbi nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai un, ja to laikā radīsies izdevumi, tad tie tiks segti no Kultūras ministrijai esošajiem valsts budžeta līdzekļiem, informē ministrija.

Savukārt sociālajā tīklā "Facebook" arhitekts Pēteris Bajārs publicējis paziņojumu, ka viņš uzskata par nepieņemamu veidu, kādā Kultūras ministrija sākusi šo procesu, paziņojot par plānu nojaukt ēku Elizabetes ielā 2, kas ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs. Līdzīgu viedokli pauduši arī NRJA pārstāvji.

"Vai to var saukt par Kultūras ministriju, kas gatava iznīcināt spilgtu modernisma arhitektūras piemēru – 1974. gadā arhitektu J. Vilciņa, A. Ūdra, A. Staņislavska un G. Asara radīto ēku? Vai tā ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas piekrīt nojaukšanai, lai arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā esošo ēku pati atzīmējusi kā "kultūrvēsturiski vērtīgu ēku"?," jautā Bajārs.

Arhitekts norāda, ka rietumu sabiedrībā strauji mainās attieksme pret modernisma arhitektūru. Vēl straujāk mainās attieksme pret resursu izniekošanu. ""Re-think", "re-use" ir mūsdienīgas sabiedrības saukļi. Tādus būtu jāiekļauj arī mūsu valsts pārvaldības principos. Tā vietā, lai meklētu labāko izmantošanas veidu esošajai ēkai, ministri mūs baida ar "komunisma rēgu"," raksta Bajārs.

Jau ziņots, ka Kariņš pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka panākta vienošanās par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību, kas ir arī viens no šīs valdības deklarācijā minētajiem darbiem.

"Rītdien mēs pieņemsim formālu lēmumu, ka ir paredzēts Rīgā, Elizabetes ielā 2, celt koncertzāli padomju laikā celtās ēkas vietā. Tas būtu tikai celtniecības procesa sākums, bet mēs viesīsim skaidrību sabiedrībai, kurā vietā Rīgā šāda zāle būs. Mēs to koleģiāli izrunājām un visi vienojāmies, ka šis ir tas virziens, kur ejam. Tur ir divi plusi – ka šādai zālei Rīgā ir vieta un ka varam nomainīt ēku, kurai nav laba saskaņa ar mūsu sabiedrību, ar ēku, kurai būs ļoti laba saskaņa ar mūsu sabiedrības noskaņojumu," teica valdības vadītājs.