Pārdaugavas iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' piedāvātajiem risinājumiem Liepājas ielā  (108)

"Rail Baltica" projekts paredz Liepājas ielā ierīkot jaunu satiksmes tuneli, kas nodrošinātu savienojamību ar slimnīcu, taču reizē tuvumā ir paredzēts izbūvēt arī desmit jaunas ceļu trases, kas, kā tiek norādīts publiskās apspriešanas prezentācijā, "atrisinātu savienojumus ar esošajām ielām un piekļuvi privātīpašumiem abās pusēs dzelzceļa trasei, kā arī piekļuvi Stradiņa slimnīcas teritorijai".

Liepājas ielas iedzīvotāju sašutumu raisījis piedāvājums izbūvēt ielu privātmāju rajonā tikai tāpēc, lai nodrošinātu piekļuvi automašīnu stāvlaukumam Liepājas ielas austrumu pusē, kur patlaban ir ierīkota maksas stāvvieta. Tieši apskatot pieejamo prezentācijas failu, viens no Liepājas ielas 40 dzīvokļu īpašniekiem ieraudzījis, ka tieši pāri dārziņu teritorijai ir plānota viena no jaunajām ielām. "Tas mani ļoti nepatīkami pārsteidza, jo nekur iepriekš par to informācija nebija," norāda Andrejs Veitners.

"Ar vēsu saprātu ņemot, ideja cauri dārziņiem būvēt ceļu uz autostāvvietu ir vienkārši "fantastiska", tai pašā laikā apzinoties, ka jau tagad autostāvvieta stāv pustukša tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tie cilvēki, kuriem tā ir aktuāla, nav gatavi maksāt par to naudu. Tā vietā viņi meklē visās apkaimes ielās bezmaksas stāvvietas, kuras tur par laimi vēl ir. Ir arī Liepājas ielā gar pašu slimnīcu gana plaša zona – tur var strīdēties, vai tā ir zaļā zona vai dubļu zona, bet labiekārtojot manuprāt var izveidot līdzvērtīgu autostāvvietu kā otrā pusē," pauž Veitners.

Kā vēl vienu ideju viņš piedāvā izbūvēt servitūta ceļus, pa kuriem aizbraukt līdz konkrētajai autostāvvietai, ja nepieciešams kaut ko būvēt, lai gan visā bijušajā ieroču rūpnīcā varot iebraukt arī pa netālu esošo Zemaišu ielu. "Es gribētu dzirdēt, ka šie varianti tiek izskatīti un saprast, kādi ir šie varianti. Lai tas nenonāk līdz teikumam, ka mēs neprotestējām, un jau sākta būvniecība," skaidro Veitners. Arī pieņemot sliktāko variantu – ka stāvvieta paliek savā vietā un pie tās ir jāpiebrauc un izbūvē projektā paredzēto ielu pāri dārziem, to vietā paliek "pusdārzi", pie kuriem piekļūt vairs nevar, norāda Veitners.

Patlaban gan uzņēmuma piedāvātais variants ir ieceres līmenī, taču bažas par šo un arī citiem prezentācijā piedāvātajiem risinājumiem paudušas arī tuvāko apkaimju biedrības. Vēstulē, kuru parakstījušas Āgenskalna apkaimes biedrība, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība "Riga Annenhof" (Imanta un Zolitūde), biedrība "Zasulaukam un Šampēterim", kā arī biedrība "Good Mood Art" (Torņakalns), tiek izcelts, ka pēdējā tikšanās ar projekta pārstāvjiem noritējusi pirms pieciem mēnešiem, līdz ar to iedzīvotājiem trūkst pilnvērtīgas informācijas par izstrādātajiem risinājumiem. To projekta ieviesēji pamatoja ar Covid-19 dēļ valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un ieviestajiem ierobežojumiem, bet to solīja novērst, turpinot tālāku projekta izstrādi.

Reizē pirmdienas diskusijā projekta pārstāvji atzina, ka Liepājas ielas un Torņakalna stacijas posmi ir vismazāk sagatavotie risinājumi, kur detalizācijas pakāpe patlaban vēl neļauj detalizēti runāt par sasniedzamību un risinājumiem – šie jautājumi tikšot skatīti vēlāk, kad šo vietu izpēte būs pabeigta. Prognozēts, ka izpētes darbi varētu noslēgties jūlijā.

"Pašlaik tuvojas noslēgumam projektēšanas fāze, kuras ietvaros noteikti konceptuālu risinājumu izvērtēšana. Attiecībā uz Liepājas ielu veiktās inženierizpētes apstiprina, ka šāds šķērsojums ir iespējams. Nākamajā projektēšanas fāzē, kas plānota līdz gada beigām, projektētājs strādās pie tehnisko risinājumu detalizēšanas, tai skaitā, saņemot tehniskos noteikumus no skartajiem komunikāciju īpašniekiem," portālam "Delfi" norādīja uzņēmuma "RB Rail" pārstāve Liene Lapševska.

Projekta redzējumā par Liepājas ielas risinājumu diskusijas ar Rīgas apkaimju organizācijām organizējamas šā gada rudenī, pēc tam, kad projektētājs būs saņēmis un izvērtējis saņemtās tehniskās prasības.

Projektēšanai laikā, kas Rīgā uzsākās 2019. gada vasarā un turpināsies līdz 2021. gada beigām, "RB Rail" sadarbībā ar Rīgas domi rīko konsultācijas ar apkaimju organizācijām, kurās iepazīstina ar aktuālajiem risinājumiem un uzklausa to rekomendācijas par iedzīvotāju interesēm un vajadzībām. Iedzīvotāji, kas vēlas piedalīties dzelzceļā projekta risinājumu apspriešanā Rīgā, tiek aicināti sekot līdz informācijai Rīgas Domes un "Rail Baltica" mājas lapās un piedalīties nākamajās apspriedēs.

Lapševska norādīja, ka 2021. gada sākumā plānota publiskā apspriešana par "Rail Baltica" saistīto teritoriju attīstību Rīgā, kad iedzīvotāju vērtējumam nodos "Rail Baltica" trases teritorijas lokālplānojumu. Tā izstrādi vada Rīgas Domes Pilsētas attīstības departaments.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.