Bēgļiem pabalstus nepaaugstinās, taču apsver valsts daļēji apmaksātas dzīvesvietas – tā tiesībsargam Jurim Jansonam par viņa aktualizētajiem problēmjautājumiem saistībā ar bēgļu integrāciju Latvijā atbildes vēstulē raksta premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Tiesībsarga ieskatā tas nav pietiekami – bēgļiem nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts, un sociālajai palīdzībai jārod sistemātisks risinājums. Jansons prognozē, ka pēc tam, kad valdība atrisinās ar Covid-19 pandēmiju saistītos jautājumus, tā pievērsīsies patvēruma meklētāju problēmām.
Cilvēki, kuriem Latvijā piešķirts patvērums – bēgļa vai alternatīvais statuss, nav pielīdzināmi Latvijas pamatiedzīvotājiem, portālam "Delfi" norādīja tiesībsargs, kura aicinājumu palielināt bēgļu pabalstus valdības locekļi noraidīja.
"Ministru kabinets uzskata, ka vēstulē minētā aicinājuma pārskatīt valsts un pašvaldību atbalsta apmēru bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu izpilde būtu nesamērīga pašreizējā Latvijā noteiktās minimālās algas, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju, pašvaldību budžetu un sociālās palīdzības pabalstu apmēra situācijā," vēstulē raksta Kariņš un Ģirģens. "Šāda aicinājuma izpilde varētu arī radīt bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem labvēlīgāku regulējumu ienākumu nodrošināšanas jomā, nekā Latvijas valstspiederīgajiem, kas savukārt sabiedrībā varētu izraisīt neiecietību pret starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
