Septiņas muižas Latvijā, kuras piedāvā iegādāties vācu bagātniekiem

“Latvijā nav īsti to muižu pircēju. Arī saprašanas, kā atjaunot un ko darīt ar muižu, vietējiem ir ļoti maz. Tad izdomājām – kāpēc gan nepiedāvāt mūsu muižas tiem pašiem vāciešiem vai citiem ārzemniekiem, kuriem ir vairāk naudas un saprašanas? Ceram tā saglabāt Latvijas muižas, kas iet postā,” portālam “Delfi” stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītājs Jānis Lazdāns, kurš vienojās ar vācu muižu entuziastu Manfrēdu Ahtenhāgenu, ka viņa tīmekļvietnē tiks izvietota informācija arī par pieejamām Latvijas muižām.

Vāciešu interese par mūsu muižām gan ir diezgan neliela. “Latvijā muižas diemžēl ir pārcenotas. Daudzi no muižu tagadējiem īpašniekiem neobjektīvi novērtē savus īpašumus. Cena ir uzlikta krietni lielāka, nekā šī muiža patiesībā maksā. Turklāt šajās muižās ir jāiegulda pamatīga nauda. Tomēr interese nedaudz ir, ik pa laikam kādi cilvēki parādās. Vairāki vācieši Latvijā jau ir nopirkuši muižas,” norāda Lazdāns, kā piemēru minot Pūres muižu Kurzemē, kuru ir iegādājies kāds vācietis. No sludinājumos minētajām cenām parasti izdodas nokaulēt aptuveni 40–50 tūkstošus eiro.

Šobrīd Latvijā aktīvā tirdzniecībā varētu būt aptuveni 12 muižas, tās tirgo gan privātpersonas, gan pašvaldības. “Jebkurā gadījumā muiža kā biznesa projekts ir sarežģīts pasākums. Ir jāsaprot, kā muiža varēs sākt pelnīt, vismaz atpelnīt tās uzturēšanu. Ir jāatrod tas knifs, kas liek cilvēkiem braukt uz šo muižu, turklāt vēl ienes arī naudu. Ir jāsaprot – ja grib muižu atjaunot, tie ir vismaz 800 līdz 1000 eiro uz kvadrātmetru. Ja tā ir standarta muiža ar 1000 kvadrātmetriem, tas ir miljons. Taču to naudu jau nevajag uzreiz, tas ir ceļš, kas jāiet desmit gados un vairāk. Citreiz muižu nākas turpināt atjaunot mantiniekiem. Tā tas vienkārši ir. Tas nav latviešu ierastais bizness, ka tu ieliec miljonu un pēc pieciem gadiem miljonu saņem atpakaļ,” piebilst Lazdāns.

Villa Rudbāržos