'Atbalstot diasporu' – papildu dzīvesvietai ārzemēs varēs norādīt adresi Latvijā  (63)

Izmaiņas veiktas saistībā ar Diasporas likumu tautiešu remigrācijas veicināšanai, kas stājās spēkā pagājušā gada 1. janvārī. Iepriekš, ja persona, kas pārcēlusies dzīvot ārvalstī, kā savu dzīvesvietas adresi norādīja ārvalsts adresi, deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā tika aizstāta ar ārvalsts adresi, nesaglabājot dzīvesvietas adresi Latvijā. Iespēja norādīt papildu dzīvesvietu nebija paredzēta.

Iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem kā papildu dzīvesvietas adresi norādīt vienu adresi Latvijā ir viens no atbalsta pasākumiem diasporas pārstāvjiem saistībā ar viņu vēlmi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Viena papildu adrese Latvijā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei atsevišķu pakalpojumu saņemšanai, un tas ļaus personām, kas vēlas atgriezties, piemēram, savlaicīgi bērnus reģistrēt bērnudārzā vai skolā jau pirms remigrācijas. Tas kopumā atvieglotu un paātrinātu viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi arī noteic, ka persona, kurai dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā, varēs norādīt tikai vienu papildu dzīvesvietas adresi, turklāt ne tikai adresi Latvijā, bet arī ārvalstī.

Papildu adreses jebkurā brīdi varēs mainīt vai izbeigt, ja personai būs deklarēta dzīvesvietas adrese vai norādīta ārvalsts adrese. To varēs darīt elektroniski, kā arī klātienē pašvaldībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Līdz šim persona, deklarējot dzīvesvietu, var norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu. Līdzšinējo kārtību rosināts mainīt, jo iespēju norādīt vairākas papildu adreses izmanto nedaudz personu, turklāt vairāku adrešu automātiska apstrāde ir sarežģīta un rada neizpratni situācijās, kad institūcijai jānosūta korespondence, teikts likumprojekta anotācijā.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.