Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušā nedēļā nolēma virzīt izskatīšanai parlamentā komisijas izstrādātos grozījumus, kas paredz no 1. septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā. 17. jūnija otrajā ārkārtas sēdē Saeima nodeva šos likumprojektus izskatīšanai komisijā, kas plāno virzīt likumprojektu apstiprināšanu Saeimā pēc iespējas ātrāk.
"Dati liecina, ka pēdējos divos gados no Latvijas bērni adoptēti tikai uz ASV – vienīgo valsti pasaulē, kas nav pieņēmusi ANO bērnu tiesību konvenciju. Esošajā adopcijas kārtībā konstatētie riski liecina, ka mēs pašlaik nevaram pārliecināties par to, vai adopcija uz ārzemēm ir šo bērnu labākajās interesēs, tāpat arī nezinām, kas ar šiem bērniem notiek tālāk. Jau iepriekš komisijā, spriežot par bērnu adopciju uz ārvalstīm, esam secinājuši, ka gribam lielāku kontroli pār Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus Latvijas valsts robežām, un, kamēr nav novērsti konstatētie trūkumi, jaunas adopcijas lietas nevajadzētu uzsākt," norādījis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Iecerēts, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm būs spēkā no 2020. gada 1. septembra. Izņēmums būtu attiecināms uz jau uzsāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa uzsākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.
Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, norādīts grozījumu anotācijā.
Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".
Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.
Komisija aicinās iekļaut grozījumus tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē un atbalstīt tos pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja Kaimiņš.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) gan pauž neizpratni par lielo steigu, kādā tiek virzīts jautājums par moratorija noteikšanu bērnu adopcijai uz ārzemēm un aicina koalīcijas partnerus uz izsvērtu un konstruktīvu dialogu, portāls "Delfi" uzzināja Labklājības ministrijā.
"Pirms kādu neatgriezenisku lēmumu pieņemšanas, aicinu politiķus nepakļauties populismam, bet rūpīgi iepazīties ar problēmu un sekām, kādas radītu moratorija ieviešana. Adopcija uz ārzemēm daudziem bērniem ir vienīgā iespēja pāršķirt dzīvē jaunu lappusi. Par šiem bērniem, kas pārsvarā ir ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti, vecumā virs 10 gadiem, Latvijā interese ir ļoti neliela. Moratorijs līdz jauna ārvalstu adopcijas regulējuma izstrādei var ieilgt vai pat saglabāties uz visiem laikiem, atņemot iespēju šiem bērniem jebkad nokļūt ģimenē," norāda Petraviča.
Saskaņā ar koalīcijas sadarbības sanāksmē panākto vienošanos Petraviča organizēs Attīstības komitejas sanāksmi, lai, spītējot atšķirīgajam partiju viedoklim, meklētu kompromisus. Koalīcijas partneriem nosūtīts aicinājums līdz 19. jūnijam izvirzīt divus pārstāvjus dalībai sanāksmē, ko piedāvāts rīkot uzreiz pēc Jāņiem.
Petraviča uzsver, ka politiskie oponenti savā retorikā nereti izmanto bērnu interesēm neatbilstošus nacionālistiskus saukļus, tostarp, ka Latvijas bērniem jāpaliek tikai un vienīgi Latvijā, kas nesakrīt ar valsts vīziju, ka bērnam prioritāte ir ģimeniska vide. Tāpat viņa kategoriski noraida apgalvojumus, ka Latvija tirgojas ar saviem bērniem un norāda, ka katrs ārvalstu adopcijas gadījums tiek rūpīgi vērtēts.
Ministre atgādina, ka uz ārvalstīm ļauts adoptēt tikai bērnus, kas ilgstoši atrodas institūcijās. Turklāt ārvalsts adoptētājs lietu bērnu adopcijai Latvijā var iesniegt uz bērnu vecumā no 9 gadiem, trīs un vairāk vienas ģimenes bērniem, bet bez vecuma ierobežojuma – bērniem ar būtiskām veselības problēmām.
Vienlaikus pēdējos gados labklājības ministra izsniegto atļauju skaits bērnu adopcijai uz ārvalstīm samazinās. Pirms trīs gadiem izsniegtas 69 atļaujas, bet pērn – 42. Vienlaikus 2019. gadā aprūpes iestādēs atradās 618 bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, no kuriem vairāk nekā puse – pusaudži 13 līdz 17 gadu vecumā. Savukārt, audžuģimenēs ievietoti 1352 bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!