Politiķa statuss nav pamats informācijas par privāto dzīvi atklāšanai, lemj Senāts  (12)

Lai arī Senāts neizpauž iesaistīto personu vārdus, aģentūrai LETA ir zināms, ka lietā minētā politiķe ir šogad mūžībā aizgājusī Juta Strīķe. Iepriekš bija izskanējušas baumas, ka Strīķes vārds agrāk bijis Anna Potapova, bet vēlāk tas ticis nomainīts. Pati politiķe šīs baumas noliedza un skaidroja, ka viņas vārds vienmēr bijis Juta, taču Potapova bijis viņas tēva uzvārds.

Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 5. jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.

Spriedumā arī minēta atziņa, ka politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats informācijas par viņa privāto dzīvi atklāšanai.

Senāts atzinis, ka rajona tiesa, akceptējot LU atteikumu sniegt informāciju, nonākusi pie pamatota rezultāta. Ne no rajona tiesas konstatētajiem apstākļiem, ne kasācijas sūdzībā minētā Senāts nekonstatēja leģitīmu sabiedrības interesi iejaukties trešās personas privātajā dzīvē tādā aspektā, kā pret viņas gribu izpaužot datus par iespējamu vārda un uzvārda maiņu.

Senāta lēmumā norādījis, ka ir pamatoti uzskatīt, ka politiķa statuss prasa lielāku toleranci pret sabiedrības interesi uzzināt dažādus, arī privāta rakstura, datus. "Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka tolerance nav bezizmēra, sabiedrībai (arī presei) ir jānorāda iemesls (jeb leģitīms mērķis), kāpēc viena vai otra privātās dzīves fakta atklāšana sabiedrībai ir nozīmīga," skaidrots lēmumā.

Senāta ieskatā jebkuri argumenti ir izsverami konkrēto apstākļu kontekstā. Ja iespējamā iepriekšējā vārda vai uzvārda izpaušana ir būtiska, lai sabiedrība uzzinātu par, piemēram, kādu politiķa rīcību, par kuru sabiedrībai ir svarīgi zināt, jo tā raksturo attiecīgo politiķi vai identificē viņu kādas rīcības kontekstā, tad šāda interese varētu būt uzskatāma par sabiedriski nozīmīgu. Šādā gadījumā var runāt par to, ka sabiedrības interese zināt kādas sabiedriski vai politiski zināmas personas, iespējams, iepriekšējo vārdu vai uzvārdu, ir lielāka, nekā attiecīgās personas tiesības attiecīgās ziņas neizpaust.

Senāts lēmumā norādīts, ka arī politiķim ir personiskās dzīves daļa, kuru tas leģitīmi var neizpaust plašākai sabiedrībai, ja to nevēlas. Informācija par iespējamu vārda vai uzvārda maiņu, senatoru kolēģijas ieskatā, ir šādi ļoti personiski dati, kuru atklāšanai sabiedrības interesēs nepieciešams dziļāks pamatojums.

Tāpat Senāts norāda, ka šobrīd trešā persona ir mirusi, un, ja šādas ziņas nebija pamata izsniegt, kad trešā persona bija dzīva, tad vēl jo vairāk, ņemot vērā informācijas iegūšanai norādīto pamatojumu, nav pamata to darīt tagad.

Skaidrojot lietas apstākļus, Kataja norādīja, ka pieteicējs vērsās ar iesniegumu LU, lūdzot izsniegt tās lietvedībā esošu informāciju par politiķes vārdu un uzvārdu, kāds ir augstskolas dokumentos. Atsakot izsniegt pieprasīto informāciju, pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka, kaut arī trešā persona ir politiķe, iepriekš strādājusi tiesībsargājošajās iestādēs, pieteicēja pieprasītie dati neattiecas uz trešās personas publisko funkciju izpildi. Daļa pieprasīto ziņu attiecas uz viņas vecākiem, kas nav publiskas personas. Daļa datu attiecas uz trešās personas personības tapšanu laikā, kad viņa pabeidza vidusskolu un stājās Latvijas Universitātē.

Proti, informācija pieprasīta par notikumiem pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad trešā persona vēl nebija publiska persona, datu izpaušana nevar kalpot valsts drošības interesēm, jo trešās personas identitāte un ar viņu saistītie riski valsts interesēm, tostarp valsts drošībai, tika vairākas reizes pārbaudīti, stājoties amatos tiesībsargājošajās iestādēs. Saeimas deputātu amata kandidātu datus, ziņas un informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentam būtu tiesības kandidēt, izvērtē Centrālā vēlēšanu komisija.