Ramona Petraviča
Foto: LETA

Pēc šonedēļ paziņotā Satversmes tiesas (ST) sprieduma par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) neatbilstību Satversmei Labklājības ministrija piedāvās no nākamā gada GMI celt līdz 109 eiro, kā arī minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, portālu "Delfi" informēja labklājības ministre Ramonas Petravičas (KPV LV).

Ministre uzsver, ka ST atzinums, ka pašreiz valstī noteiktais minimālā ienākuma līmenis 64 eiro mēnesī neatbilst Satversmei, ir vēsturisks, bet vienlaikus lēmums nav pārsteigums, jo par nepieciešamību GMI celt tiek runāts gadiem, tomēr pabalsts tā arī nav palielināts. Ir panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka no 2021. gada tās piekrīt GMI celt līdz 80 eiro, tomēr visticamāk būs jāsēžas pie galda un jārunā par daudz straujāku celšanu, ne tikai līdz 80 eiro.

"Labklājības ministrijas piedāvājums būs 109 eiro, kas izriet no aprēķiniem par sociāla nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju aprēķinu bāzes celšanu līdz ir 109 eiro, kam 2021. gadā nepieciešami 33,2 miljoni eiro. Tādējādi Satversmes tiesas lēmums būs labs ierocis cīņā par nākamā gada budžetu, kurā arī Labklājības ministrija piedāvās minimālo algu celt no pašreizējiem 430 uz 500 eiro mēnesī," norāda Petraviča.

Ministre uzskata, ka par GMI palielināšanu būs jārīko vēl viens sarunu raunds ar pašvaldībām, jo 80 eiro nav tas, ko sagaida ST vai tiesībsargs. "Tagad noteikti būs jārunā vēlreiz šie jautājumi, jāsēžas vēlreiz pie galda, jāvienojas un jāliek 109 eiro 80 vietā, nu, protams, būs diskusija, kurš par ko maksā. Satversmes tiesas lēmums ir skaidrs gan mums, gan pašvaldībām, spriedums ir jāpilda, ir jāsauc vēl viena tikšanās un jārunā par to, ka 80 eiro vairs nebūs pietiekami, jo mums būs jāceļ arī minimālās pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsts," atzīst Petraviča.

Viņa uzsver, ka jau pagājušajā gadā viņa piedāvāja GMI celt līdz 99 eiro, un, ja tas būtu izdarīts, tad visticamāk līdz tiesai šis jautājums nebūtu nonācis. Vienlaikus Petraviča atgādina, ka pērn valdībā atbalstu neguva minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plāns, kas paredzēja būtiski celt arī pārējos pabalstus.

"Tas, ko neatbalstīja valdība, to tagad ir pateikusi Satversmes tiesa. Mēs jau pagājušajā gadā gājām ar to un cīnījāmies, bet no 30 miljoniem iedeva 10, nu ar 1. janvāri būs jāsameklē daudz vairāk," uzskata ministre.

Jau ziņots, ka, strādājot pie šī gada budžeta un ietvara 2020. - 2022. gadam, Finanšu ministrija pērn septembrī piedāvāja, ka minimālo algu līdz 500 eiro varētu palielināt sākot no 2021.gada.

Patlaban Latvijā minimālā alga ir 430 eiro, savukārt Lietuvā 555 eiro un Igaunijā 540 eiro. Lai uzlabotu konkurētspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, Latvijā plāno minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 500 eiro ar 2021. gadu, bija teikts Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.-2022. gadam.

Ziņojumā uzsvērts, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ir viens no būtiskiem stimuliem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem, kā atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!