Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā samazināt finansējumu ES līdzfinansētajās programmās "Skolas piens" un "Skolas auglis", informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM atgādināja, ka pirmdien, 29. jūnijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālajā videokonferencē, kurā cita starpā ministri novērtēja pašreizējās prezidējošās valsts ES Padomē – Horvātijas progresa ziņojumu par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas regulām. Horvātijas prezidentūra ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas regulās.
Latvijas ieskatā, Kopējās lauksaimniecības politikas reformas regulas būtu jāpieņem iespējami drīz, ņemot vērā tuvojošās esošā perioda beigas šogad. "Uzskatām, ka nākamajā Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā ir jāveic tiešo maksājumu ārējā konverģence, nodrošinot, ka Latvijas lauksaimnieki saņem tādus tiešos maksājumus, kas līdzinās ES vidējam līmenim," atkārtoti uzsvēra Gerhards.
Tāpat ZM informēja, ka Latvijas ieskatā ES dalībvalstīm pašām jāļauj izlemt, kuras nozares atbalstīt ar saistītā atbalsta finansējumu. Latvija arī neatbalsta EK priekšlikumu samazināt finansējumu piena izdales programmā izglītības iestādēm "Skolas piens" un augļu un dārzeņu izdaldes programmā "Skolas auglis".
Tāpat, Latvijas ieskatā, EK plānoto rekomendāciju izstrādes laika grafiks stratēģijām "No lauka līdz galdam" un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai neatbilst Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu sagatavošanai un ievērojami aizkavēs Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu savlaicīgu izstrādi un īstenošanu, kā arī apdraud dalībvalstu jau paveikto nākotnes politikas sagatavošanā.
Tāpat ES dalībvalstu ministri runāja par EK izklāstu par pašreizējo situāciju kopējā zivsaimniecības politikā un apsprieda zvejas iespēju noteikšanas principus 2021.gadam. Latvija uzsvēra, ka nākotnē, pieņemot lēmumus par pasākumiem situācijas uzlabošanai zvejniecībā, tai skaitā krājumu saglabāšanai, ir ļoti nopietni jāizvērtē šādu pasākumu sociāli ekonomiskā ietekme, īpaši, pieņemot radikālus lēmumus par kopējo pieļaujamo nozveju un kvotām, kas būtiski ierobežotu zveju. Ja radikāli lēmumi tomēr ir jāpieņem, tad jāparedz atbilstoši atbalsta instrumenti efektīvai iespējamo kritisko situāciju mazināšanai vai novēršanai.
"Aicinām Vācijas prezidentūru sadarbībā ar EK un Eiropas Parlamentu rīkoties nekavējoši, lai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.-2020. gada grozījumus, kas saistīti ar mencu zvejas aizlieguma noteikšanu Baltijas jūrā, varētu pieņemt iespējami ātri," pauda zemkopības ministrs.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka, lemjot par nozvejas kvotām un zvejas ierobežojumiem, nedrīkst aizmirst par šo lēmumu ekonomisko ietekmi uz zvejniekiem. Zvejas darbību stabilitāte ir ļoti nozīmīga piekrastes reģionu dzīvotspējai un attīstībai.
Jau ziņots, ka lēmumus par nozvejas kvotām 2021. gadam ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē pieņems 2020. gada oktobrī – par Baltijas jūru – un decembrī – par pārējiem ES dalībvalstu zvejniekiem pieejamajiem ūdeņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!