Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS), sadarbojoties ar Veselības ministriju (VM), trīs mēnešu laikā plāno veikt jaunā mediķu atalgojuma modeļa testēšanu, tā otrdien attālināti notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
PSKUS notiks virtuāla šī modeļa testēšana, kurā varēs redzēt, cik testā iesaistītie saņem šobrīd un cik saņemtu, ja šī sistēma tiktu ieviesta, skaidroja Muciņš. Viņš norādīja, ka ir izvēlētas trīs struktūrvienības, kurās tiks aprobēts šis modelis, – pulmonoloģijas, asinsvadu un mutes, sejas un žokļu ķirurģijas. Pēc trim mēnešiem varētu būt pirmie novērojumi un secinājumi. Tāpat Muciņš aicināja nesteigties, jo "visi aspekti ir rūpīgi jāiztestē, pirms pasakām, ka tas strādā un tiks ieviests".
Komisijas sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) prezentēja darbnīcas ietvaros izveidoto jauno mediķu atalgojuma modeli, kura pamatā ir pilna laika ekvivalenta izstrādāšana ārstniecības iestādēs. Vēl nākošā gada laikā VM plāno izvērtēt un testēt šo modeli, pakāpeniski ieviešot nelielas izmaiņas. Spēkā tas varētu stāties 2023. gadā, prognozē VM.
Viņķele skaidroja, ka darbnīcas dalībnieki tika izvēlēti ļoti rūpīgi, lai vienmērīgi tiktu pārstāvēta visa nozare – lielās un mazās slimnīcas, pilsētas un reģioni, ārsti un māsas. Darbs sākās februārī un notika, cieši sadarbojoties ar Valsts kanceleju, strādājot vairākās darba grupās.
Ministre norādīja, ka viņi galvenokārt klausījās, ļaujot nozares pārstāvjiem pašiem analizēt, no sākuma novērtējot esošo ārstniecības personu atalgojuma sistēmu. VM pārstāvji šajā domnīcā nebija vairākumā, uzsvēra Viņķele.
Vērtējot esošo atalgojuma modeli, izvirzījās vairākas problēmas. Darba grupās, kā neatbilstošu uzskatīja taisnīgumu, jo tika konstatēts, ka šobrīd nav skaidri definēti individuālās algas noteikšanas diapazona kritēriji. Tāpat vairākums par neatbilstošu atzina arī atalgojuma sistēmas caurskatāmību, elastīgumu.
Strādājot pie esošās situācijas analīzes, tika formulētas pamatproblēmas – nav skaidrības un argumentu mērķa algas apjomam, nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu, nav definēts ārstniecības personu darba apjoms pilna laika ekvivalentam, nav skaidrības par personu kvalifikācijas, darba apjoma un darba kvalitātes saistību ar atalgojumu par vienu slodzi, kā arī trūkst skaidru, vienotu kritēriju algu fonda un ārstniecības nozares finansējuma sadalei, skaidroja ministre.
Vērtējot šīs problēmas un mēģinot rast risinājumus, darba grupas nonāca pie sākotnējā projekta piedāvājuma, kas ir balstīts tajā, ka tiek noteikts pilna laika ekvivalents, kas ir jāizdara mediķim noteiktā laika posmā – tika definēts vēlamais diapazons algas mainīgajai daļai, iezīmējot maksimālās robežas. Definēja arī samēru starp pamatalgu un mainīgo daļu, kā arī, par ko piemērojams mainīgās daļas lielums.
Šo sagatavoto projektu, kurš šobrīd ir aprobācijas stadijā, VM nodeva PSKUS medicīnas padomei. "Esam vienojušies ar kolēģiem par laiku, kad klātienē izturam pirmās ugunskristības," norādīja Viņķele.
Komisijas sēdē atklājās viedokļu dažādība nozares vidū – vieni atbalsta jauno modeli, bet citi nav par to pārliecināti.
Valsts kancelejas pārstāve Katri Vintiša pauda pārliecību, ka domnīcas laikā tika radīts kas tāds, kas atbilst labajai praksei citās valstīs, un viņa cer, ka "šis būs tas izrāviens un, visiem sadarbojoties, tiks pabeigts un ieviests".
Viņa uzsvēra, ka tikai sadarbojoties, nevis konfrontējot savā starpā, varēs nonākt pie laba rezultāta.
Nozare kopā, apskatot modeli un izanalizējot to, varēs nolemt, cik ātri to varēs ieviest, jo, viņasprāt, "ir svarīgi iet soli pa solim, sasniedzot mazās uzvaras".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
