Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30. jūnijā atstāja spēkā Latgales apgabaltiesas 2017. gada 29. novembra spriedumu, ar kuru noraidīta SIA "All Media Latvia", kas pirms reorganizācijas saucās AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija", prasība pret valsts SIA "Latvijas Televīzija" daļā par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Civillietu departamenta senatore Zane Pētersone norāda, ka Senāta spriedumā ir identificēti kritēriji, kas tiesām jāņem vērā, izvērtējot, vai ir pārkāpts negodīgas konkurences aizliegums. "Arī gadījumos, kad nav pārkāptas autortiesības vai citas intelektuālā īpašuma tiesības, var būt pamats konstatēt negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu, kas konkrētajā lietā gan netika atzīts. Tomēr ne katra preces atdarināšana, ja arī tāda tiek konstatēta, nozīmē, ka konkurents ir rīkojies negodīgi. Jāvērtē gan preču līdzības pakāpe, gan citi apstākļi, kuri plašāk analizēti Senāta spriedumā," atzīmē Pētersone.
Strīdas LNT un LTV
Tiesas preses pārstāve Baiba Kataja atgādina, ka savulaik AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" cēla prasību pret valsts SIA "Latvijas Televīzija", norādot, ka tās rīta ziņu raidījuma "900 sekundes" formāts ir neatļauti atdarināts, veidojot atbildētājas rīta ziņu raidījumu "Rīta Panorāma".
Prasītājas ieskatā SIA "Latvijas Televīzija" tādējādi bija pārkāpusi prasītājas autortiesības uz tās rīta ziņu raidījuma formātu un atbildētājas rīcība vērtējama arī kā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums.
Kā norādīts Senāta spriedumā, ar televīzijas raidījuma formātu konkurences tiesību regulējuma piemērošanas nolūkam saprotams televīzijas raidījumam raksturīgo īpašību kopums, kas veido tā struktūru un tādējādi ļauj skatītājiem neatkarīgi no raidījuma satura izmaiņām atpazīt to kā daļu no raidījumu sērijas, skaidro Kataja.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa prasību noraidīja, savukārt prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja tikai daļā, kas attiecas uz iespējamo negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.
Tomēr arī minētajā daļā Latgales apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, prasību noraidīja.
Kataja papildināja, ka, izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senātam vispirms bija jānosaka, kādi kritēriji tiesai ir jāizvērtē, pārbaudot, vai raidorganizācija ir izmantojusi (atdarinājusi) citas raidorganizācijas televīzijas raidījuma formātu, pārkāpjot negodīgas konkurences aizliegumu.
Līdz šim uz minēto jautājumu tiesu praksē vēl nebija sniegta izsmeļoša atbilde, uzsvēra tiesas pārstāve. Ņemot vērā identificētos kritērijus, Senāts vērtēja, vai ir pamatoti kasācijas sūdzības argumenti, ka iepriekšminētie kritēriji nav pareizi noteikti un piemēroti lietas apstākļiem un ka tas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas.
Negodīgas konkurences aizlieguma mērķis
Senāts norāda, ka negodīgas konkurences aizlieguma galvenais mērķis ir nodrošināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, nevis kāda noteikta jaunrades objekta vispārīgu aizsardzību, kā tas ir autortiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā, informē Kataja.
Pamatojoties uz negodīgas konkurences aizliegumu, persona var vērsties tikai pret saviem konkurentiem, nevis pret jebkuru personu.
Senāts arī uzsver, ka nepastāv vispārīgs aizliegums savu jaunrades objektu radīšanā izmantot citu personu radošās darbības rezultātus, tostarp tos atdarināt, jo šāda izmantošana nepieciešama jaunrades, tostarp tehniskās jaunrades, attīstībai. Šāda izmantošana arī veicina brīvu konkurenci.
Tomēr normatīvie akti intelektuālā īpašuma tiesību jomā paredz šādas izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus.
Arī Konkurences likums paredz ierobežojumu, kad konkurentu radītu jaunrades objektu, likumīgi lietotu atšķirības zīmju u.tml. objektu atdarināšana nav pieļaujama, jo ir pretrunā negodīgas konkurences aizliegumam, papildināja Kataja.
Kritēriji pārkāpuma noteikšanai
Senāts atzīst, ka saskaņā ar Konkurences likuma 18. pantu, nosakot negodīgas konkurences aizlieguma iespējamo pārkāpumu gadījumā, kad persona izmantojusi vai atdarinājusi citas personas televīzijas raidījuma formātu, tiesai jāizvērtē šādi kritēriji:
- vai starp strīdus televīzijas formāta radītāju un formāta iespējamo izmantotāju (atdarinātāju) pastāv konkurences attiecības;
- vai agrāk radītais televīzijas raidījuma formāts konkurences tiesību izpratnē ir prece un ir individuāls;
- vai vēlāk radītais televīzijas raidījuma formāts ir identisks vai atdarina agrāk radīto televīzijas raidījuma formātu tā būtiskajos elementos (īpašībās);
- vai iespējamais aizskārējs ir pārkāpis normatīvos aktus vai godīgas saimnieciskās darbības paražas, kā rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.
Senāta spriedumā ir sniegts katra kritērija izvērsts raksturojums un norādīts uz starp tiem pastāvošo mijiedarbību.
Vērtē raidījuma elementus
Senāts norāda, ka apgabaltiesa bija pēc būtības vērtējusi un atzinusi, ka prasītājas rīta ziņu raidījumam "900 sekundes" nepiemīt individualitāte konkurences tiesību izpratnē un ka šis vērtējums pamatoti veikts, ņemot vērā attiecīgajam raidījumu žanram raksturīgo elementu izmantošanu.
Tādi raidījuma elementi, kas vispārīgi raksturīgi rīta ziņu raidījumiem, nebauda aizsardzību, lai brīvas un vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanas nolūkā nepieļautu ekskluzīvu tiesību atzīšanu uz to lietošanu vienam tirgus dalībniekam. Nav aizsargājamas arī raidījuma formāta pamatā esošās idejas.
Senāts arī nesaskata tādus trūkumus apgabaltiesas vērtējumā par abu rīta ziņu raidījumu formātu iespējamo līdzību, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
Lai noteiktu, ka vēlākais raidījuma formāts atdarina agrāko formātu, izšķirīgi konstatēt, ka vēlāk radītajā formātā ir pārņemti tieši tie agrāk radītā formāta elementi (īpašības), kuri nosaka agrākā formāta individualitāti. Turklāt vērtējums veicams no vidusmēra televīzijas skatītāja skatupunkta un ņemams vērā kopiespaids, kādu rada katrs no strīdus raidījumiem (to formātiem).
Attiecībā uz kritēriju, kurš atklāj, ar kādām darbībām persona pārkāpj negodīgas konkurences aizliegumu, Senāts atzīst, ka likumā ir tieši norādītas darbības, kas katrā ziņā uzskatāmas par negodīgas konkurences izpausmēm, taču arī likumā tieši neminētās darbības, kas ir pretrunā godīgas saimnieciskās darbības paražām, ir aizliegtas, tostarp arī konkurenta preces reputācijas (vērtības) neatļauta izmantošana.
Konkrētajā lietā apgabaltiesa šādas darbības atbildētājas rīcībā nebija konstatējusi.
Savukārt Senātam nav pamata apgabaltiesas veikto lietas apstākļu un pierādījumu vērtējumu apšaubīt, kā arī atkārtotu pierādījumu vērtēšanu kasācijas instances tiesā Civilprocesa likums neparedz, informēja Kataja.