Kandavas novada domes deputāti 30. jūnija domes sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā. Jau iepriekš tika veiktas konsultācijas ar zvērinātu advokātu biroju konstitucionālajos tiesību jautājumos, lai saprastu cik jēgpilni ir panākt Kandavas novada saglabāšanu, kā arī pārrunāti viedokļi ar citām pašvaldībām, kas jūtas vīlušās pēc jaunā Administratīvi teritoriālā likuma izsludināšanas, portālu "Delfi" informēja Līga Šupstika Kandavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
"Delfi" jau ziņoja, ka Varakļānu novada dome, neapmierināta ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā, neņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības skaidri pausto viedokli, novads tika iekļauts Rēzeknes nevis Madonas novadā, 25. jūnijā pieņēmusi konceptuālu lēmumu apstrīdēt likumu Satversmes tiesā. Cik zināms, Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas pieņēmusi šādu lēmumu, un tagad tai sekojusi arī Kandavas dome.
"Pēc Saeimas balsojuma arī Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021. gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42 pašvaldības. Tomēr, prezidents uzsver, ka likumā noteiktās administratīvās teritorijas un robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem, un, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu. Prezidents atzīst, ka likuma sagatavošanas un reformas virzīšanas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par labas reformas procesa paraugu," teikts Kandavas domes paziņojumā presei.
16. jūnijā, Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede kopā ar citiem 46 Latvijas pašvaldību vadītājiem no dažādām politiskajām partijām ar kopīgu vēstuli vērsās pie prezidenta, aicinot neizsludināt šo likumu.
"Pie prezidenta vērsāmies arī kā Kandavas novada pārstāvji ar lūgumu satikties klātienē, tāpat vēstules prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Tiesībsargam ir nosūtījušas citas ietekmīgas personas un Kandavas novada nevalstiskās organizācijas. Tāpēc prezidents preses konferencē norādīja, ka vēl būtu iespējama likuma pārskatīšana un grozījumi gan Kandavas, gan Varakļānu novadiem. Uztverot prezidenta aicinājumu, gan Kandavas novada dome, gan citas pašvaldības, gan daļa Saeimas deputātu vērsīsies Satversmes tiesā," teikts paziņojumā presei.
Jau ziņots, ka 22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".
Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.
Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.
15. jūnijā ar Saeimas lēmumu neapmierinātās Ikšķiles novada un Varakļānu novada domes vērsušās ar lūgumu pie Valsts prezidenta neizsludināt 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.
Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.
Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
