Senāts ST lūdz vērtēt sociālo apdrošināšanu bezdarbam bērna kopšanas atvaļinājuma laikā  (1)

Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai.

Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā ST nolēmums.

Senāta lēmuma norādīts, ka situācija, kurā darba ņēmējam, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek liegts būt apdrošinātam pret bezdarbu un secīgi – tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo darba ņēmēju kontekstā šāds risinājums rada nevienlīdzību starp personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos.

Proti, Senāta ieskatā, nav būtisku atšķirību starp darba ņēmēju, kurš savas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu ir izvēlējies izmantot uzreiz pēc bērna dzimšanas, un darba ņēmēju, kurš šīs tiesības izvēlējies izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu.

Abas personu grupas ir darba ņēmēji, kas nolūkā rūpēties par savu bērnu darba tiesisko attiecību ietvaros ir izvēlējušies izmantot tiem Darba likumā paredzētās tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu.

Savukārt par pietiekamu risinājumu, kas mudina darba ņēmējus pēc iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu pilnā apmērā uzreiz pēc bērna dzimšanas, ir uzskatāms jau tas, ka par pusotra gada vecumu pārsnieguša bērna aprūpēšanu darba ņēmējam netiek izmaksāts bērna kopšanas pabalsts.

Senāta ieskatā, nesamērīgi ir tas, ka valsts, paredzot iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā laikā, līdz bērns ir sasniedzis astoņu gadu vecumu, vienlaikus atņem vecākiem iespēju šajā laikā būt sociāli apdrošinātiem, to attaisnojot ar tādu leģitīmu mērķi, kura sasniegšanu ir iespējams veicināt ar saudzīgākiem līdzekļiem.

Senāts uzskata: ja jau likumdevējs valstī ir izveidojis tādu sociālās apdrošināšanas sistēmu, kurā vispārīgi ikviens darba ņēmējs tiek sociāli apdrošināts, valstij būtu jāparūpējas arī par tiem darba ņēmējam, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Senāts lēmumā arī norāda, ka strīdus regulējuma piemērošanas rezultātā darba ņēmēji, kas izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu pēc tam, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek nepamatoti pielīdzināti nesalīdzināmai darba ņēmēju grupai – proti, darba ņēmējiem, kas atrodas bezalgas atvaļinājumā.

Turklāt, ievērojot to, ka Latvijā bērna kopšanas atvaļinājumu vairumā gadījumu izmanto sievietes, šāds regulējums rada netiešo diskrimināciju, jo kopumā nelabvēlīgi ietekmē tieši sieviešu labklājību.

Tādējādi, Senāta ieskatā, pilnīgs sociālās aizsardzības trūkums sociālās apdrošināšanas veidā darba ņēmējiem, kas bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, ir netaisnīgs.