Ikšķile un Limbažu novads nolemj vērsties Satversmes tiesā pret novadu reformu (plkst. 23.30)  (81)

23. jūnijā stājies spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kura 28. punkts paredz Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta iekļaušanu Ogres novadā. Pamatojoties uz to, dome nolēma iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 28. punkta, ciktāl tas paredz Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta iekļaušanu Ogres novadā, atzīšanu par neatbilstošu Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, portāls "Delfi" uzzināja Ikšķiles pašvaldībā.

Ikšķiles novada pašvaldības domes ieskatā tiesību norma skar Ikšķiles novada pašvaldību un prettiesiski ierobežo pašvaldības tiesības, tādēļ tā neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", un 101. pantam, kas paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda".

Ikšķiles novada dome uzskata, ka likums neatbilst arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. un 5. pantam, ka "vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."

"Ar šo tiesību normu Ikšķiles novads ir prettiesiski pievienots Ogrei. Likums, ciktāl tas skar pašvaldību, nav pieņemts Satversmē noteiktajā kārtībā, tas neatbilst subsidiaritātes principam – publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī. Likums nav pieņemts, pienācīgi konsultējoties ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem," vēsta Ikšķiles dome.

"Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka neesam pret reformu, bet pret veidu, kā tiek realizēts valstij tik būtiskais projekts. Ja jau pats Valsts prezidents par šo likumu ir teicis, ka tas nav kvalitatīvs un ar daudziem būtiskiem trūkumiem, tas vien norāda, ka šis process nav pareizi virzīts," domes ārkārtas sēdē sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Jau 2019. gada 2. oktobrī Ikšķiles novada dome pieņēma lēmumu "Par administratīvi teritoriālo reformu", ar kuru tika nolemts, ka gadījumā, ja Saeimā tiks apstiprināta ATR, kuras izstrādes procesā nav ievērota Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pamatprincipi, un pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums šī brīža redakcijā, iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par ATR atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam."

Arī Limbažu novada dome 30. jūnijā pieņēmusi lēmumu Satversmes tiesā apstrīdēt Skultes pagasta atdalīšanu no Limbažu novada, "Delfi" uzzināja pašvaldībā.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, neņemot vērā Limbažu novada pašvaldības, trīs tūkstošu Limbažu novada iedzīvotāju un 33 lielāko novada uzņēmumu viedokli, šā likuma pielikumā ir noteikts jauns Limbažu novada pašvaldības administratīvās teritorijas iedalījums: Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts. Savukārt Skultes pagasts ir pievienots jaunizveidotajam Saulkrastu novadam, bez Skultes pagasta tajā iekļaujot arī Saulkrastu pagastu, Saulkrastu pilsētu un Sējas pagastu, norāda dome.

Limbažu novada dome jau 2019. gada 25. aprīlī Limbažu novada dome pieņēma lēmumu par Limbažu novada pašvaldības dalību administratīvi teritoriālās reformas turpināšanā, kurā tika nolemts, ka Limbažu novada pašvaldība piedalās administratīvi teritoriālās reformas turpināšanā, ja, veidojot jaunu pašvaldības administratīvo teritoriju, Limbažu novads tajā iekļaujas saglabājot nedalītu, vienotu esošo teritoriju.

Limbažu novada pašvaldība vairākkārt ir vērsusies gan pie Valsts prezidenta Egila Levita, gan Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas, gan Saeimas deputātiem ar lūgumu ievērot demokrātijas un tiesiskuma principus, kā arī nepieļaut Limbažu novada teritorijas šķelšanu, lai netiktu mazinātas jaunveidojamā Limbažu novada attīstības iespējas un finanšu patstāvība.

"Limbažu novada pašvaldība ir darbojusies vienotā administratīvā teritorijā desmit gadus, joprojām palielinās arī novada pašvaldības attīstības līmeņa indekss. Tāpat ir īstenota līdzsvarota novada attīstība un efektīva pārvalde. Priekšlikums nodalīt Limbažu novada administratīvajai teritorijai Skultes pagastu ir nepienācīgi izstrādāts, kā arī nepamatots, jo joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par turpmāku Limbažu novada pašvaldības darbību. Limbažu novada pašvaldība līdz šim brīdim nav saņēmusi nevienu pamatotu argumentu Saulkrastu novada izveidei un Skultes pagasta pievienošanai Saulkrastiem. Pašvaldības domei nav bijusi iespēja iepazīties ar administratīvi teritoriālās reformas mērķim atbilstošu, pārdomātu un pienācīgi izstrādātu Limbažu administratīvās teritorijas robežu grozījumu projektu, kas ietvertu priekšlikumu Limbažu novada pašvaldības administratīvajai teritorijai nodalīt Skultes pagastu. Šādu priekšlikumu nebija iespējams izsvērt un apspriest arī novada iedzīvotājiem," teikts domes paziņojumā presei.

Pašvaldības ieskatā, nodalot un pievienojot Saulkrastu novada administratīvajai teritorijai Limbažu novada Skultes pagastu, ir noticis Limbažu novada pašvaldībai Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprināto vērtību un tiesību principu, kas postulē Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, pārkāpums. Tādēļ Limbažu novada dome 30.jūnijā pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti" 35.4. apakšpunktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes ievadam, Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.

"Delfi" jau ziņoja, ka Kandavas novada domes deputāti 30. jūnija domes sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā. Jau iepriekš tika veiktas konsultācijas ar zvērinātu advokātu biroju konstitucionālajos tiesību jautājumos, lai saprastu cik jēgpilni ir panākt Kandavas novada saglabāšanu, kā arī pārrunāti viedokļi ar citām pašvaldībām, kas jūtas vīlušās pēc jaunā Administratīvi teritoriālā likuma izsludināšanas, portālu "Delfi" informēja Līga Šupstika Kandavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

"Delfi" arī ziņoja, ka Varakļānu novada dome, neapmierināta ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā, neņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības skaidri pausto viedokli, novads tika iekļauts Rēzeknes nevis Madonas novadā, 25. jūnijā pieņēmusi konceptuālu lēmumu apstrīdēt likumu Satversmes tiesā.

Jau ziņots, ka 22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.

Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.

15. jūnijā ar Saeimas lēmumu neapmierinātās Ikšķiles novada un Varakļānu novada domes vērsušās ar lūgumu pie Valsts prezidenta neizsludināt 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.