'Zivs pūst no galvas' – Saeimas opozīcija lūdz Levitu rosināt debates 'reālai izpildvaras uzraudzībai'  (60)

Vēstuli parakstījuši 13 parlamenta deputāti, norādot, ka izpildvaras uzraudzība reāli nedarbojas, jo parlamentārās izmeklēšanas normatīvais regulējums likumā ir izveidots tā, lai "šādu izmeklēšanu varētu pārvērst pilnīgā profanācijā. Un, degradējoties Latvijas politiskajai videi, šī iespēja tad nu gandrīz visu laiku tiek arī izmantota. Rezultātā Latvijā parlamentārā izmeklēšana ir nekas vairāk kā bezjēdzīga valsts līdzekļu tērēšana un Satversmē paredzētās iespējas, un Latvijas kā demokrātiskas parlamentāras valsts piesmiešana".

Vēstulē akcentēts, ka demokrātija darbojas kā efektīvs valsts pārvaldes instruments tikai tad, ja tiek nodrošināta reāla varas un opozīcijas sāncensība, kurai sabiedrība var sekot līdzi un brīvi izdarīt savu politisko izvēli. Parlamentārā izmeklēšana ir viens no šādiem būtiskiem sāncensības instrumentiem.

Vēstules autori norādījuši, ka Saeimas opozīcija iepriekš vairākkārt iesniegusi likumdošanas iniciatīvas par parlamentārās izmeklēšanas tiesisko saturu, taču "valdošās koalīcijas deputāti šādas opozīcijas deputātu iniciatīvas noraidīja, pat neļaujot uzsākt debates par šādu izmaiņu nepieciešamību. Šāda attieksme tikai nostiprina un vairo politisko bezatbildību".

"Zivs pūst no galvas – to pašu šobrīd var attiecināt uz Latvijas politisko sistēmu,' teikts vēstulē.

"Pašlaik parlamentārā izmeklēšanas komisija nav nekas vairāk nekā bezjēdzīga nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešana, nevis reāli strādājošs instruments," akcentējis viens no tās parakstītājiem "Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš.

Deputātu skatījumā, šis izmeklēšanas instruments ir jo sevišķi aktuāls, lai varētu noskaidrot izpildvaras rīcības pamatotību un atbilstību sabiedrības interesēm ārkārtējā situācijā. Kā viens no aktuālākajiem parlamentārās izmeklēšanas uzdevumiem pašlaik būtu dot iespēju pārliecināties sabiedrībai, ka šo ārkārtas situāciju vara nav izmantojusi kā piesegu, lai sarīkotu sev "dzīres sērgas laikā", norāda "Saskaņas" frakcijā.

Vēstulē akcentēts, ka Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. No šī panta izriet tiesiskas valsts virsprincips un varas dalīšanas princips. Demokrātiskas parlamentāras valsts iekārtas būtiska sastāvdaļa ir izpildvaras darbības kontrole.

Tiesību doktrīnā uzsvērts, ka šādu kontroli Saeima var veikt jebkurā laikā, kad valdības darbība devusi tādai iemeslu. Ja tautas priekšstāvjiem to nav iespējams īstenot, tad pēc būtības Latvija, pretēji Satversmes 2. pantā noteiktajam, darbojas kā autoritāra valsts.

Saeimas izpildvaras kontroles tiesības ir noteikusi Satversme un tās tiek īstenotas konkrētos instrumentos – deputātu jautājumos, pieprasījumos un parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbībā.

Taču, lai gan Satversmē ir noteiktas tautas priekšstāvju tiesības īstenot šādas kontroles funkcijas, tālākais normatīvais ietvars ir izveidojies tāds, kas padara šo funkciju reālu un efektīvu īstenošanu gandrīz neiespējamu, teikts vēstulē.

Deputāti atzīmē, ka to "diemžēl uzskatāmi apliecina reālā prakse", norādot, ka "rezultātā demokrātija un tiesiskums Latvijā tiek apdraudēti pašos tās pamatos, jo reālu un efektīvu izpildvaras uzraudzību Latvijā nav iespējas īstenot".

"Tas arī ir galvenais iemesls Latvijas aizvien pieaugošajai atpalicībai nu jau arī no pārējām Baltijas valstīm, jo lēmumi tiek pieņemti, vadoties nevis no sabiedrības un valsts ilgtermiņa interesēm, bet gan no šaurām pie varas esošo politisko partiju vai to līderu interesēm, kuras bieži ir acīmredzami savtīgas vai tuvredzīgas, jo lēmumu pieņēmēji labi apzinās tiem radītās iespējas manipulēt ar savu politisko atbildību".

Deputāti atgādina, ka Levits uzrunā Saeimas pavaasra sesijas noslēgumā teicis, ka, lai Latvija būtu augsti attīstīta, tiesiska valsts, ir jāuzlabo tiesiskā kvalitāte un tas ir neatliekams uzdevums parlamentārās izmeklēšanas komisijas efektivitātes stiprināšanā.

Vēstulē akcentēts, ka valstīs ar reālu demokrātiju parlamentārā izmeklēšana ir jaudīgs instruments, lai cīnītos ar varas radītajām nejēdzībām, kas daudzos gadījumos tieši tāpēc arī netiek pieļautas – jo vara rēķinās ar to, ka tās var tikt atklātas un nāksies par tām atbildēt, tāpēc viņi aicina Levitu ne tikai kā Valsts prezidentu, kuram ir tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā, bet arī kā konstitucionālo tiesību ekspertu iniciēt šādas parlamentāras debates, iesaistīties diskusijā un paust savu redzējumu par problēmas nepieciešamo tiesisko risinājumu.