Savukārt "Delfi" izglītības, zinātnes un tehnoloģiju kanāla "Campus" redaktors Edžus Miķelsons skaidro, ka patiešām var teikt, ka Padomju Savienības centieni panākt, lai Nīla Ārmstronga vietā kā pirmo cilvēku uz Mēness pieminētu Alekseju Ļeonovu, izgāzās ar skaļu blīkšķi. Kaut varētu šķist, ka komandekonomika ir kā radīta vērienīgu valsts izvirzītu mērķu sasniegšanai, dzīvē viss izvērtās citādi – savstarpējā klupināšanā un traucēšanā, kas pat vairs neatgādināja konkurenci tirgus ekonomikas izpratnē, kur zaudētājs sakāvi atzīst un virzās tālāk pretī jauniem mērķiem. Miķelsona rakstā drīzāk lasāms par gadiem ilgu gruzdošu nepatiku un lielu personību interešu sadursmi.
Tāpat šonedēļ turpinām rakstu ciklu "Kapu tauta", kurā stāstam par kapsētu nozīmi sabiedrībā. Jautājumu ir daudz, tostarp gan par mūsu bailēm no nāves, gan to, vai apbedīšanas kompānijas neapbērē ne tikai mirušos, bet arī Latvijai paredzētos nodokļus.
Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Katrs izrunātais vārds – milzu darba panākums. Viktorija un viņas 'pavadone' alālija
Viktorijai Prošinai ir pieci gadi – meitenīte ir šķietami parasts bērns, tomēr nedaudz atšķiras no citiem vienaudžiem. Meitenei ir runas traucējumi jeb alālija, kas nozīmē, ka viņa nerunā. Ilgstoša un nogurdinoša darba rezultātā Viktorija jau spēj izrunāt dažus vārdus, taču tie burtiski kā ar knīpstangām izvelkami no bērna mutes.
Bīstamie sakari. Kas jāzina cilvēkiem, kas atgriezušies no riska zemēm
Kā nokļūt mājās no lidostas, ja esi atgriezies no valsts ar paaugstinātu Covid-19 inficēšanās risku? Vai pārējie mājinieki drīkst turpināt savu ierasto ikdienu – iet uz darbu, pie ārsta, uzņemt viesus – ja mājās kāds ir pašizolācijā? Vai drīkst doties pastaigās? Bet ja nodod analīzes un atbilde ir negatīva, vai drīkst neizolēties? "Delfi" vērsās pie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistiem, lai gūtu atbildes uz biežāk uzdotajiem praktiskajiem jautājumiem par pašizolēšanos.
Minhauzena plāni, 11 vilki vai čivavas, miljoni un futbola mājas - LFF prezidentam jābūt Ļašenko vai Ģirģenam?
Rīt, 3. jūlijā notiks Latvijas Futbola federācijas (LFF) kārtējais kongress, kurā federācijas biedri izraudzīsies organizācijas jauno prezidentu, viceprezidentus un valdes locekļus. Par LFF vadītāja amatu cīnīsies divi pretendenti – Latvijas Telpu futbola asociācijas vadītājs Vadims Ļašenko, kurš 2018. gadā notikušajās vēlēšanās zaudēja Kasparam Gorkšam un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Tikai dažas dienas pirms vēlēšanām abi tikās publiskās debatēs "Delfi TV ar Jāni Domburu".
Korupcijas Ukrainā īsā vēsture: Zelenska ēras sākums
Volodimira Zelenska inaugurācija 2019. gada 20. maijā bija tikpat neierasta, cik viņš pats kā prezidenta kandidāts. Politikas jaunpienācējs savu vārdu un politisko izdevību kaldināja, būdams komiķis, aktieris un televīzijas seja. Savai debijai pašā svarīgākajā amatā viņš izvēlējās piešķirt nedaudz drāmas un pat nelielu politisko farsu.
Kā ar blīkšķi izgāzās PSRS centieni nogādāt cilvēku uz Mēness
Ja pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā būtu jāliek likme uz to, kura no lielvarām pirmā nogādās cilvēku uz Mēnesi, visdrošākais variants šķistu likt uz PSRS kā uzvarētāju – virkne Padomju Savienības sasniegumu kosmosa izpētes pirmsākumos amerikāņus atstāja iedzinējos. Tomēr vēsture liecina, ka šajās derībās tie, kas izvēlētos šķietami drošāko variantu, zaudētu. No tehnoloģiskiem izaicinājumiem līdz pat padomju iekārtas veicinātām personīgām nesaskaņām starp svarīgiem cilvēkiem un neveselīgai konkurencei – īsa vēsture, kā PSRS piedzīvoja lielāko sakāvi kosmosa sacensībās.
'Tās pašas dienas vakarā piezvanīja Eltons Džons.' Saruna ar latviešu vijolnieku Robertu Balanas
Roberts Balanas ir jauns, talantīgs latviešu vijolnieks, kurš šobrīd Karaliskajā mūzikas akadēmijā (Royal Academy of Music) Lielbritānijā studē Mākslinieku diploma programmā. Pērn viņš šajā mācību iestādē ieguvis maģistra grādu. Viņa radošajā biogrāfijā jau ierakstīti tādi fakti kā debija 16 gadu vecumā Londonas Karaliskajā festivāla zālē (Royal Festival Hall), veiksmīgi starti dažādos vijolnieku konkursos un uzstāšanās uz prestižām skatuvēm visā pasaulē. Kā savā mājaslapā par sevi raksta pats Roberts, viņa muzikālo interešu loks ir plašs, tāpēc mūziķis pārkāpj žanru robežas un viņa popmūzikas un roka hitu aranžējumi jau sajūsminājuši daudzus klausītājus visā pasaulē. Panākumiem akadēmiskajā mūzikā līdzās liekams arī fakts, ka šā gada jūnijā jauno latviešu vijolnieku novērtēja popmūzikas melodiju meistars Eltons Džons, daloties ar Roberta Balanas interpretāciju par dziesmu "I'm Still Standing" savos sociālo tīklu kontos, kam ir miljoniem sekotāju visā pasaulē.
Laiks zosādai! Laipni lūgti veļu, ēnu, spoku valstībā – kapsētā
Visticamāk, katrs kaut kādā sakarā ir spēris savu kāju kapsētā, bet dažs labs tur labprāt neatgrieztos, jo ir redzējis, dzirdējis un jutis visai savādas lietas. Tāpēc šoreiz vairāk par kapiem kā mistisku vietu. Kā vietu, kurā pulcējas veļi, gari, spoki, lietuvēni, ēni – kā nu kuram pierasts tos saukt. Latviešiem šī tēma ir bijusi un bez šaubām arvien ir populāra, ko pierāda gan senākas dainas, gan dažādas teikas, kas arvien ir dzīvas un pat rodas no jauna. Mistiku kapiem piešķir ar tiem saistītais nezināmais. Ir daudz teoriju, kas notiek ar cilvēku pēc nāves, bet top skaidrs, ka samierināties, ka no cilvēka pāri paliek vien nedzīvs ķermenis ir grūti. Tāpēc ar laiku aktuāli top dažādi stāstiņi, kurus itin bieži varam klasificēt kā spocīgus, briesmīgus, drebuļus uzdzenošus, jo tie vismaz kaut cik mēģina variēt par to, kas notiek pēc došanās mūžīgajā dusā.
Vēstures līkloči – kāpēc Krāslavā ir piemineklis vācu armijas ģenerālim
Krāslavas centrā, netālu no pils, jau kopš 1994. gada atrodas piemineklis vācu ģenerālim Oto Lancellem, kurš šajā vietā gāja bojā tieši pirms 79 gadiem – 1941. gada 3. jūlijā. Lancelle, iespējams, ir vienīgais Vērmahta (nacistiskās Vācijas armijas) ģenerālis, kuram Latvijā ir šāda piemiņas vieta.
Rudens nav aiz kalniem – bažas par krasu maksātnespēju skaita pieaugumu
No šā gada 12. marta, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatību, valdības darbības un pieņemtie lēmumi būtiski ietekmēja uzņēmumu turpmāko spēju veiksmīgi darboties. Lai mazinātu situācijas negatīvās sekas uzņēmumiem, kuriem radušās problēmas ar naudas plūsmu un tekošajiem norēķiniem, marta beigās tika pieņemti likuma grozījumi par aizliegumu kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu līdz šā gada 1. septembrim atbilstoši noteiktām pazīmēm. Portāls "Delfi" vērtē, kā ārkārtējā situācija ietekmējusi uzņēmumu maksātnespēju lietu skaita izmaiņas, analizē to pārstāvētās nozares. Turklāt joprojām aktuāls jautājums ir par to, kādas iespējamas izmaiņas rudenī, kad vairs nav plānoti ierobežojumi maksātnespējas procesu pieteikumiem. Ir samērā lielas bažas par krasu lietu pieaugumu pēc 1. septembra.
Vienatnē apkārt Vidusjūrai un Tuvajiem Austrumiem: ceļotājas Sandijas stāsts
Sandija Martinsone ir kaislīga ceļotāja, kas paguvusi apskatīt krietnu daļu pasaules. Tieši tāpēc nav nekāds brīnums, ka šajā gadā viņa īstenoja visai interesantu projektu – "Tvenam pa pēdām" –, dodoties maršrutā, kuru pirms vairāk nekā 150 gadiem veica Marks Tvens un viņa ceļabiedri.
Skanstes mazdārziņu 'tīrīšana': darbi turpinās, pārliecība par putnu drošību – neviennozīmīga
Jautājuma aktualizēšana sabiedrībā, vēršanās pie atbildīgajām institūcijām un ornitologa piesaistīšana ir "ieroču arsenāls", ar kuru dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt darbu iesaldēšanu Skanstes mazdārziņos vismaz līdz 31. jūlijam. Tam pretī stāv interese atbilstoši termiņiem īstenot teju 20 miljonus eiro vērto projektu, būvnieka piesaistītais eksperts, kurš neredz draudus putniem, lai darbus apturētu, – tam piekrīt arī Dabas aizsardzības pārvalde. Lai arī ir skaidrs, ka darbi mazdārziņos turpināsies, tomēr abu ornitologu vērtējums rada neviennozīmīgu pārliecību par putnu drošību.
'Saša 3%' un čību revolūcija: kāpēc Baltkrievijas protesti šoreiz atšķiras
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas notiek protesta akcijas pirms 9. augustā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. To laikā par pēdējo Eiropas diktatoru dēvētais Aleksandrs Lukašenko kritis jaunākās paaudzes nežēlastībā – valstī karstākā interneta meme šobrīd ir "Saša 3%", kas iesmej par vadoņa popularitāti. Prezidents gan pretī liek 26 gadus ilgu varas konsolidāciju, kas ļauj brutāli izgaiņāt, iespējams, jebkuru protestētāju pūli.
'Iet cauri Pārdaugavai kā buldozers' – apkaimes skandē trauksmes zvanus par 'Rail Baltica' ieviešanu
Skičveidīgs piedāvājums bez konkrētiem risinājumiem satiksmei, taču ar potenciālu nākotnē izveidot veiksmīgu sabiedriskā transporta mezglu – tā "Rail Baltica" ienākšanas plānus Pārdaugavā vērtē pilsētplānotāji, aicinot pilsētu meklēt līdzekļus, lai idejas nepaliktu vien "uz papīra". Pārdaugavas apkaimju biedrības piedāvājumu vērtē kā vispārīgu un pārmet konkrētu risinājumu nepiedāvāšanu, bet tikmēr projekta ieviesējs Latvijā "RB Rail" aicina neskriet vilcienam pa priekšu un sola konkrētākus piedāvājumus piedāvāt turpmākajos projektēšanas posmos.
Restarta iecementēšana: Krievijas konstitūcijas grozījumu aģitatoru savādā loģika
“Vladimiram Putinam noteikti jābalotējas uz nākamo prezidentūras termiņu. Šobrīd es neredzu nevienu, kuru varētu nosaukt par viņa pēcteci.” Piekritīsiet taču, ka šajos dažos vārdos slēpta visu 206 konstitūcijas labojumu būtība, visi Kremļa propagandistu ieteikumi, kas izskanējuši kā pēdējo gadu, tā arī vēl izskanēs tuvāko desmit gadu laikā.
Āris Jansons: Radioaktīvais mākonis
Pēc nedēļas būs pagājuši jau divi mēneši kopš par civilās aizsardzība jomu atbildīgo diskusijas un tās gaitā notikušās "vājo punktu atrašanas". Tātad gandrīz divus mēnešus (neskaitot Jāņus, protams) jau valsts līmenī būs domāts arī par vienotu krīzes vadības centra izveidi. Jāsagaida, ka domāšana vēl šogad beigsies ar rezultātu – šķiet, apzinātas ir vairākas nepilnības jaunā koronavīrusa krīzes pretpasākumu rīkošanā un konstatēts, ka līdz šim nepietiekami ticis saskaņots starpinstitūciju darbs.