Šonedēļ Salas novada, ko pēc administratīvi teritoriālās reformas paredzēts pievienot Jēkabpils novadam, dome nolēmusi sagatavot un iesniegt Satversmes tiesā (ST) pieteikumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 19. punkta, ciktāl tas paredz Salas pagasta un Sēlpils pagasta iekļaušanu Jēkabpils novadā, atzīšanu par neatbilstošu Satversmei un vai Eiropas vietējo pašvaldību hartai, portālu "Delfi" informēja Salas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un tūrisma lietu speciāliste Jolanta Grandāne.
Salas novada dome ir jau vismaz piektā pašvaldība, kas lēmusi par vēršanos ST pret 22. jūnijā izsludināto novadu reformas likumu.
1. jūlijā dome lēmusi, ka pieteikuma ST sagatavošanas laikā apstrīdamā tiesību norma un augstāka juridiska spēka normas, atbilstība, kurām tiek apstrīdēta apstrīdamā tiesību norma, var tikt precizētas. Nolemts arī slēgt juridiskās palīdzības līgumu ar zvērinātu advokātu biroju par pieteikuma sagatavošanu un pārstāvību ST lietā par administratīvo teritoriālo reformu, apstrīdot tiesību normu vai normas, ar kurām noteikts, ka Salas novadā ietilpstošie pagasti tiek pievienoti Jēkabpils novadam.
10. jūnijā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 19. punkts paredz Salas pagasta un Sēlpils pagasta iekļaušanu Jēkabpils novadā. Šī tiesību norma, ciktāl tā skar pašvaldību, Salas novada domes ieskatā prettiesiski ierobežo pašvaldības tiesības, tādēļ tā neatbilst Satversmei (1. un 101. pantam) un Eiropas vietējo pašvaldību hartai (4. un 5. pantam).
Salas novada domes uzskata, ka ar likuma pielikuma 19. punktu pašvaldība ir prettiesiski pievienota Jēkabpils novadam. "Likums, ciktāl tas skar pašvaldību, nav pieņemts Satversmē noteiktajā kārtībā. Likums, ciktāl tas skar pašvaldību, neatbilst subsidiaritātes principam. Likums, ciktāl tas skar pašvaldību, nav pieņemts, pienācīgi konsultējoties ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Likums arī citu apsvērumu dēļ neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai," tā Salas novada dome pamato savu lēmumu vērsties ST. Par to atklātā balsojumā nobalsojuši astoņi deputāti, bet viens bijis pret.
"Delfi" jau ziņoja, ka Ikšķiles novada dome 1. jūlijā, ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā saistībā ar pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. dome nolēma iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 28. punkta, ciktāl tas paredz Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta iekļaušanu Ogres novadā, atzīšanu par neatbilstošu Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, portāls "Delfi" uzzināja Ikšķiles pašvaldībā.
Ikšķiles novada pašvaldības domes ieskatā tiesību norma skar Ikšķiles novada pašvaldību un prettiesiski ierobežo pašvaldības tiesības, tādēļ tā neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", un 101. pantam, kas paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda".
Ikšķiles novada dome uzskata, ka likums neatbilst arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. un 5. pantam, ka "vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."
30. jūnijā līdzīgi lēmusi arī Limbažu novada dome. Pašvaldības ieskatā, nodalot un pievienojot Saulkrastu novada administratīvajai teritorijai Limbažu novada Skultes pagastu, ir noticis Limbažu novada pašvaldībai Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprināto vērtību un tiesību principu, kas postulē Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, pārkāpums. Tādēļ Limbažu novada dome pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti" 35.4. apakšpunktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes ievadam, Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.
Kandavas novada domes deputāti 30. jūnija domes sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā. Jau iepriekš tika veiktas konsultācijas ar zvērinātu advokātu biroju konstitucionālajos tiesību jautājumos, lai saprastu cik jēgpilni ir panākt Kandavas novada saglabāšanu, kā arī pārrunāti viedokļi ar citām pašvaldībām, kas jūtas vīlušās pēc jaunā Administratīvi teritoriālā likuma izsludināšanas, portālu "Delfi" informēja Līga Šupstika Kandavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
"Delfi" arī ziņoja, ka Varakļānu novada dome, neapmierināta ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā, neņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības skaidri pausto viedokli, novads tika iekļauts Rēzeknes nevis Madonas novadā, 25. jūnijā pieņēmusi konceptuālu lēmumu apstrīdēt likumu Satversmes tiesā.
22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".
Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.
Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.
15. jūnijā ar Saeimas lēmumu neapmierinātās Ikšķiles novada un Varakļānu novada domes vērsušās ar lūgumu pie Valsts prezidenta neizsludināt 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.
Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.
Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
