Iepazīstinot ar jautājumiem, kas patlaban ir Ārlietu ministrijas (ĀM) dienaskārtībā, Rinkēvičs norādīja, ka viens no tiem ir grozījumi Krievijas konstitūcijā. Viņš norādīja, ka Krievija var grozīt savu pamatlikumu saistībā ar dažādiem varas mehānismiem, termiņiem tā, kā to vēlas un tas ir Krievijas tautas lēmums.
Ministrs gan izteicās, ka Latvijas pusi bažīgu darot divas lietas, pirmkārt, tas, ka grozījumi esot "ideoloģiski lādēti". Rinkēvičs uzsvēra, ka tiekot runāts, ka konstitūcijas grozījumi ir par to, kā veidojas Krievija kopumā, un tie varot pavērt ceļu uz "jauniem izgājieniem" – jaunu teritoriju pievienošanu Krievijai. Otrkārt, Krievijas konstitūcijas grozījumos esot normas, kas ir pretrunā ar starptautisko tiesību principiem.
Rinkēvičs norādīja, ka Krievijas konstitūcijā ir rakstīts – ja Krievijas likumi ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, kurus noslēgusi Krievija, tad spēkā ir starptautiskie līgumi. Tomēr, ja tie ir pretrunā ar Krievijas konstitūciju, tad spēkā ir Krievijas konstitūcija. Ministrs norādīja, ka jautājumi, kurus Krievijai būtu jārisina atbilstoši starptautisko organizāciju lēmumiem, var tikt apšaubīti.
Rinkēvičs Saeimas komisijas sēdē pievērsās arī Ķīnas pieņemtajam Honkongas nacionālās drošības likumam. Par šo jautājumu ir spriests gan Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, gan arī ministrija ir paudusi bažas par likumu atbilstību Honkongas autonomijas pamatprincipiem un politiskajām brīvībām, kā arī tiesību nosacījumiem.
Ministrs norādīja, ka pagājušajā nedēļā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels visu dalībvalstu vārdā izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā teikts, ka ES neatbalsta šāda likuma pieņemšanu un pauž bažas par tā atbilstību Honkongas autonomijai un tiem pamatprincipiem, kas savulaik tika noteikti starp Lielbritāniju un Ķīnu, lemjot par Honkongas nodošanu Ķīnas jurisdikcijā.
Ministrijas dienaskārtībā ir arī situācija Baltkrievijā, kur drīzumā ir paredzētas prezidenta vēlēšanas. Rinkēvičs uzsvēra, ka atsevišķie gadījumi, kad amata kandidāti tiek aizturēti un ieslodzīti, kā arī vēršanās pret presi un demonstrācijām, nav pieņemami un ir pretrunā ar politisko brīvību un tiesību pamatprincipiem.
"Negribētu, lai attiecības ar Baltkrieviju, kādas Latvijai un ES ir veidojušās, tiktu negatīvi ietekmētas. Tomēr ir noteikti principi, kas jebkurai Eiropas valstij un jo īpaši ES Austrumpartnerības valstīm ir jārespektē," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs apstiprināja, ka Latvijas kompetentās iestādes ir saņēmušas informācijas pieprasījumu par atsevišķiem naudas atmazgāšanas gadījumiem. Ministrs norādīja, ka tie tiks vērtēti un to darīs kompetentās iestādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
