Pērn valsts augstskolu rektoru ienākumi lielākoties auguši; vispelnošākais - Ribickis  (86)

Rektoru ienākumus gadā var veidot vairākas pozīcijas - rektora alga un cita samaksa savā augstskolā un citās augstskolās, honorāri un cita samaksa par līgumdarbiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas, darījumi, piemēram, mantas pārdošana, un citi ienākumu veidi.

Starp valsts augstskolu rektoriem lielākos ienākumus guvušais Ribickis pērn saņēmis 219 165 eiro, kas ir par 14 237 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. No visiem saviem gada ienākumiem lielāko daļu jeb 179 428 eiro Ribickis saņēmis, strādājot RTU.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ribickim pērn būtiski samazinājies parādsaistību apjoms - 2018.gada beigās viņa parādsaistības bijušas 9421 eiro, taču 2019.gadā - 1362 eiro.

Otrie lielākie ienākumi pērn bijuši bija Rīgas Stradiņa universitātes rektoram Aigaram Pētersonam. Viņš pagājušajā gadā nopelnījis 209 488 eiro, kas ir par 49 958 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. No visiem gūtajiem ienākumiem tieši par RSU rektora pienākumu pildīšanu viņš algā nopelnījis 150 447 eiro. Tāpat 23 000 eiro Pētersons guvis no īpašuma pārdošanas.

Trešie augstākie ienākumi pērn bijuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektorei Irinai Pilverei. Viņa pērn nopelnījusi 149 350 eiro, kas ir par 30 000 eiro vairāk nekā 2018.gadā. Pusi ienākumu Pilvere guvusi par rektores amatu, daļu ienākumu viņa guvusi no universitātes par citu pienākumu pildīšanu, kā arī 30 587 eiro rektore guvusi par AS "Latvijas valsts meži" padomes locekļa amata pildīšanu.

Neskatoties uz jezgu ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, arī LU rektoram Indriķim Muižniekam pērn pieauguši ienākumi. 2019.gadā Muižnieks nopelnījis 117 926 eiro, kas ir par 5593 eiro vairāk nekā 2018.gadā. Rektora alga LU 2019.gadā viņam bijusi 93 835 eiro, vairāk nekā 20 000 eiro Muižnieks saņēmis pensijā, bet vēl 3601 eiro gūti no citiem avotiem.

Pērn janvārī ievēlētā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektore Iveta Mietule nopelnījusi 76 609 eiro, no kuriem 47 400 viņa saņēmusi par rektora pienākumu pildīšanu. Savukārt Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina pērn nopelnījusi 71 285 eiro, kas ir par 23 323 eiro vairāk nekā 2018.gadā.

Arī Liepājas Universitātes rektorei Dacei Markus, salīdzinot ar 2018.gadu, ienākumi ir palielinājušies par 16 595 eiro, sasniedzot 80 549 eiro.

Turpretī manāmu ienākumu kritumu pērn piedzīvojis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, kurš 2019.gadā nopelnījis 61 392 eiro, kas ir par teju 14 000 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus nedaudz arī samazinājies Prāņa parādsaistību lielums - no 33 394 eiro 2018.gadā līdz 28 150 eiro pērn.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš pērn nopelnījis 74 402 eiro, kas ir par gandrīz 4500 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Turpretim Latvijas Kultūras akadēmijas rektorei Rūtai Muktupāvelai gada laikā ienākumi pieauguši par vairāk nekā 9000 eiro - līdz 58 135 eiro, bet Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoram Valtam Āboliņam ienākumi palielinājušies par 3277 eiro - līdz 36 285 eiro.

Ienākumi pieauguši arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektoram Jurim Grantam, kurš vēl 2018.gadā bija akadēmijas prorektors. 2019.gadā Grants nopelnīja 39 935 eiro, kas ir par 9960 eiro vairāk nekā viņš nopelnīja gadu pirms tam.

Vienlaikus ienākumi palielinājušies arī Latvijas Jūras akadēmijas rektorei Kristīnei Carjavai, kura pērn nopelnīja 55 314 eiro, kas ir par 12 636 eiro vairāk nekā 2018.gadā.

Arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš pērn nopelnījis nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, un viņa ienākumi sasnieguši 85 601 eiro. Tikmēr Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs 2019.gadā nopelnījis par teju 9000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, sasniedzot 78 921 eiro lielus ienākumus. Savukārt Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa ienākumi pērn nedaudz kritušies - viņš saņēmis 60 639 eiro, liecina aģentūras LETA apkopotie dati no valsts amatpersonu deklarācijām.